Anita Pētersone: "Mūsu prioritāte ir studenti"

© F64

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (PRIVA) Alūksnes filiāle ir visjaunākā no visām deviņām – izveidota 1999. gadā. Savu darbību Alūksnes filiāle sāka ar 80 studentiem, ekonomiskās labklājības gados filiālē studēja teju 400 jauniešu, bet šobrīd viņu skaits ir 200.

"Neraugoties uz to, ka ekonomiskā situācija valstī joprojām ir sarežģīta un studiju maksas ir pietiekami augstas, šogad pirmajā kursā uzņēmām ap 60 studentu un mums ir trīs ļoti labas, pilnībā nokomplektētas studiju grupas," ar gandarījumu saka filiāles vadītāja Anita Pētersone. Par interesi pastiprinošu faktoru noteikti uzskatāms RPIVA senāta pērn pieņemtais lēmums samazināt studiju maksu, atsevišķās studiju programmās pat par 220 latiem. Ir iespēja veikt arī dalīto maksājumu pa mēnešiem bez papildatlīdzības piemērošanas. Tā, piemēram, Alūksnes filiālē gada maksa par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu Komercdarbības organizācija ir 560 lati, un šo specialitāti šogad izvēlējās apgūt 22 studenti, kas, pēc A. Pētersones vārdiem, "ir ļoti pozitīva tendence, kas ilgi nav bijusi".

Viens no RPIVA stratēģiskajiem mērķiem ir uzturēt reģionalitāti un piedāvāt iedzīvotājiem iegūt izglītību tuvu viņu dzīvesvietai. Savukārt stratēģijas uzdevumi paredz tādu studiju programmu izveidi, kādas nepieciešamas darba tirgū konkrētajā reģionā. RPIVA Alūksnes filiāle piedāvā 9 studiju programmas: pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programmas Komercdarbības organizācija, Cilvēkresursu/Biroja administrēšana un Sabiedriskās attiecības; profesionālā bakalaura studiju programmas Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs, Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā un Komercdarbība un uzņēmuma vadība; profesionālā maģistra studiju programmas Pedagoģija un Karjeras konsultants.

"Jauna, bet perspektīva ir pirmā līmeņa augstākās izglītības studiju programma Darba aizsardzība, ko akadēmija ieviesa 2009. gadā. Šī programma studētgribētāju vidū bija pieprasīta gan pērn, gan šogad – esam vienīgā akadēmijas filiāle, kas nokomplektēja studentu grupu," teic A. Pētersone. Bez jau minētajām studiju programmām augstskola piedāvā arī dažādus tālākizglītības kursus reģiona iedzīvotājiem.

Līdztekus mācību darbam RPIVA Alūksnes filiāle ir iesaistījusies vairākos ES Sociālā fonda īstenotajos projektos. Projektā ar nosaukumu Integratīvās mācību metodikas izstrāde un ieviešana adaptācijai sociālajā vidē skolēniem un jauniešiem ar mācīšanās, kognitīvo funkciju un kustību traucējumiem piedalās piecas skolas no Alūksnes, Apes un Smiltenes novadiem. Otra projekta ietvaros filiālē norisinājās reģiona skolotāju apmācība darbam apvienotajās klasēs.

"Svarīga sadaļa izglītības ieguves procesā ir studentu pētnieciskie darbi. Kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbu tēmas ir ciešā sasaistē ar reģiona vai kādas konkrētas organizācijas aktualitātēm, tādējādi jaunieši ir ieinteresēti darbu rakstīšanā, jo katrs no tiem ir praktiski izmantojams," stāsta A. Pētersone. Tāpat vērtību nekad nezaudē studentu labdarības akcijas, kas tradicionāli notiek Ziemassvētkos. Jau vairākus gadus pēc kārtas studenti sagatavo pārsteigumus un dāvanas Alūksnes slimnīcas bērnu nodaļai.

Kas motivē studentus izvēlēties RPIVA Alūksnes filiāli? Pēc A. Pētersones domām, tas ir ne tikai piedāvājums iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību, bet arī attieksme pret studentiem. "Studenti var būt pārliecināti, ka par samaksāto naudiņu saņem visu, kas viņiem pienākas – tikpat augstu studiju kvalitāti kā Rīgā, profesionālu apkalpošanu, iespēju izmantot bibliotēku, kurā ir ārkārtīgi labs grāmatu fonds un individuālu, personisku pieeju," klāsta A. Pētersone. Atzinīgus vārdus viņa velta sadarbības partneriem – Alūksnes novada domei un tās pakļautībā esošajai Izglītības pārvaldei un augstskolas administrācijai, kas sniedz nozīmīgu materiālo un morālo atbalstu, tādējādi veicinot filiāļu attīstību.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais