Kopš 2007.gada tikai divos no visiem jūras piekrastes novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis - pārējos tas ir sarucis, secināts pārskatā par reģionu attīstību 2011.gadā.
Iedzīvotāju skaita pieaugums reģistrēts Carnikavas un Saulkrastu novados, bet desmit novados skaits ir sarucis pat straujāk nekā Latvijas novados vidēji. Pārskata sagatavotāji arī secinājuši, ka demogrāfiskie rādītāji piekrastes novados kopumā ir zemāki nekā Latvijas novados zemāki, turpretī sociālekonomiskie rādītāji - augstāki.
Tāpat piekrastes novados iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos ir augstāki nekā visos novados vidēji - pagājušajā gadā šis rādītāja pieaugums piekrastes novadu pašvaldībās pārsniedza gan novadu grupas, gan valsts vidējos rādītājus.
No visiem piekrastes novadiem 2011.gadā pēc teritorijas attīstības līmeņa indeksa vērtības novadu rangā visaugstāk atradās Carnikavas novads un Saulkrastu novads - attiecīgi 9. un 26.vietā, bet viszemāk - Mērsraga novads - 70.vietā un Rucavas novads - 93.vietā no 110 novadiem.
Saskaņā ar apkopotajiem statistikas datiem šā gada sākumā pret 2007.gadu iedzīvotāju skaita izmaiņas procentuāli bija -2,5%. Kopumā šā gada sākumā piekrastes pašvaldību teritorijās dzīvoja 972,3 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 43,9% no visiem valsts iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju blīvums gada sākumā bija 12,2 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru, bet demogrāfiskās slodzes rādītājs - 534,2.
Pērn iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos bija 246,3 lati.