Trešdien, 1.augustā, ar svinīgu pasākumu, muzicējot valsts akadēmiskajam korim "Latvija" diriģenta Māra Sirmā vadībā, tika atklātas restaurētās Ventspils Livonijas ordeņa pils 2.stāva telpas un jaunā ekspozīcija "Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām".
Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, uzrunājot klātesošos, sacīja: "Mēs paši esam atbildīgi par sava kultūrvēsturiskā mantojuma un vērtību saglabāšanu, neviens cits to mūsu vietā nedarīs."
LR kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende izteica atzinību Ventspils pilsētas domei par paveikto pils atjaunošanā, uzsverot, ka Ventspils pilsētas pašvaldība ir viena no tām Latvijas pašvaldībām, kura visvairāk investē kultūrā, ļoti tālredzīgi un gudri ieguldot līdzekļus kultūras infrastruktūras sakārtošanā. Ministre atzina, ka, lai radītu laikmeta sajūtu muzejā, ir jāiegulda īpaši smalks un profesionāls darbs.
"Pils pati pateica priekšā to, kas tā ir, vajadzēja tikai ieklausīties, ieraudzīt, saskatīt un atrast veidu, kā to tālāk nodot pils apmeklētājiem," sacīja Pils restaurācijas projekta autors arhitekts Pēteris Blūms.
Ir noslēdzies viens no pēdējās desmitgades nozīmīgākajiem posmiem Ventspils Livonijas ordeņa pils vairāk kā septiņus gadsimtus ilgajā vēsturē. 2011. un 2012.gadā īstenota pils nozīmīgāko telpu, tostarp kapelas, kapitula zāles, ordeņa brāļu guļamtelpas un ēdamtelpas, restaurācija un ekspozīcijas "Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām" izveide, restaurētas visu pils kompleksa ēku fasādes, rekonstruēta mūra sēta un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.
Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Livonijas ordeņa pils kompleksa Ventspilī rekonstrukcija, renovācija un ekspozīcijas izveide" ietvaros Ventspils muzejs ieguvis ne tikai sakārtotu infrastruktūru, bet arī nozīmīgus ar pils vēsturi saistītus faktus.
Pils otrā stāva dienvidu daļā izpētes gaitā atsegts plašs augu - ziedu gleznojuma fragments, kas darināts vairākās krāsās - tātad polihroms. Tas apstiprina priekšstatus par šo telpu - lai arī neliela, tā bijusi viena no labākajām un siltākajām pils otrajā stāvā, jo vērsta pret dienvidiem, zem tās - virtuve, bet blakus - masteļskurstenis.
Projekta autors arhitekts Pēteris Blūms izsaka viedokli, ka "tieši šī telpa varēja būt tā, kurā apmetās hercogs Jēkabs tad, kad apmeklēja Ventspili, savu kuģu būvētavu. Arī pašlaik - viena no greznākajām telpām ar zaļsarkanu māla flīžu grīdu, kuras darinātas ar rokām un atveido tās flīzes, kas lausku veidā atrastas pilī arheoloģiskajos izrakumos, telpā jau slejas lepna manierisma laikmeta podiņa krāsns, kuras atdarinājumu veidojis Ventspils podnieks Jānis Kupčs. Ja tam vēl pievieno no Allažu muižas pārvesto 19.gs. sākuma koka griestu segumu, tad jau pašlaik šī telpa ir viena no krāšņākajām ne tikai otrajā stāvā, bet arī visā pilī".
Citās telpās pils dienvidrietumu stūrī atjaunošanas darbu gaitā atsedzās līdz tam nezināmi 19.gs. sienu krāsojumu fragmenti, kas saistīti ar laiku, kad šeit kopš 1832.gada atradās cietuma priekšnieka dzīvojamās telpas.
Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups piemin vēl vienu seno māla podiņu krāsni - lai arī tā nav atradusies pilī, kur aizpagājušā gadsimtā gan līdzīgas krāsnis izmantotas, arī tā ir oriģināls - pārvesta no jau minētās Allažu muižas, un kā arī viens no jaunākajiem atradumiem ir neliela manteļskursteņa kurtuves daļas atklājums, kas attiecināms uz 17.-18.gs.
Viena no nozīmīgākajām telpām visas Kurzemes senākās vēstures kontekstā ir pils kapela - senākā saglabājusies baznīcas celtne Kurzemē. Tā pārdzīvojusi raibu vēsturi, jo šeit bijusi gan katoļu baznīca, gan luterāņu baznīca, gan pareizticīgo dievnams, gan "Ļeņina istaba" robežsargu laikos. Līdz ar to nebūtu pamata gaidīt, ka lielajās pārmaiņās saglabājies daudz kas no senākām liecībām.
Un tomēr - retums Latvijas mērogā ir senie iesvētīšanas krusti, kas, visticamāk, attiecināmi uz 14.-15.gs. Šeit saglabājušies trīs šādi konsekrācijas jeb iesvētīšanas krusti, pēc tradīcijas to būs bijis 12 - katrs no tiem simbolizē vienu apustuli, kas "sargā" iesvētīto baznīcu.
Interesants un negaidīts atradums pils atjaunošanas darbu gaitā atklājās arī ārpus pils, nostiprinot mūra sētas rietumu daļu. Šeit arheoloģiskās uzraudzības gaitā atsedzies vairākus metrus garš sienas fragments ar ieejas durvju paliekām. Spriežot pēc mūrējuma veida, tas nav jaunāks par 15.gs. Tātad pils apkārtnē - šajā gadījumā rietumu pusē - pastāvējusi salīdzinoši ievērojama mūra būve, daļa no pils kompleksa, par kuru agrāk vēsturniekiem nekas nebija zināms.
Kapitula zālē, kurā pēc atjaunošanas darbiem eksponēta daļa no senajām kartēm, un sarūpēts mūsdienīgs aprīkojums konferenču un semināru norisei, projektu īstenotājus sagaidīja visamizantākais atradums - mumificējušās žurkas, kas tur nogulējušas vairākus gadsimtus. Vienu no tām būs iespējams aplūkot telpas ekspozīcijā. Citi atradumi šajā telpā saistās gan ar 19.gs. sākuma durvju portāla un tās apkārtnes sienu apgleznojumiem klasicisma stilā, gan ar sienu apmetumā pirms vairākiem simtiem gadu ieskrāpētiem cilvēku attēliem - savdabīgiem senajiem grafiti.
Izveidota ekspozīcija, kurā autentiskās pils telpas ar krāšņiem interjeriem un daudziem vēsturiskiem atsegumiem, muzejiskiem priekšmetiem, informatīvām planšetēm un multimedijiem veido vienotu stāstu "Ventspils pilsēta un novads vēstures ritumā zem dažādām varām".
Jau no 2.augusta pils restaurētās telpas un jaunā ekspozīcija, viss Livonijas ordeņa pils komplekss jaunā spožumā gaidīs ventspilniekus un pilsētas viesus.