Pēc spēcīgajām lietavām daudzviet Kurzemē labības lauki sakrituši veldrē. Kādā Priekules novada zemnieku saimniecībā gandrīz puse no agrajiem ziemas kviešiem guļ zemē, vēsta Latvijas Radio.
Tas nozīmē, ka graudi sāks dīgt, samazināsies ražīgums un kvalitāte.
Daļu no zemē guļošajiem graudiem izdosies pacelt un izkult. Graudi ir pietiekami nobrieduši, tāpēc labības pļauja varētu sākties jau nākamajā nedēļā. Lai pārliecinātos, kāda ir situācija Lietuvas pierobežā, uz Priekuli devās Inga Ozola.
Risks, kas lauksaimniecībā saistīts ar laika apstākļiem Petru Indriekus vairs nepārsteidz, ar to vienkārši jārēķinās. Viņš atceras kādu notikumu, kad kombainam uz lauka vairs nebija ko darīt, jo krusas graudi bija paspējuši izkult visu rapsi. Šogad būs jādomā, kā saudzīgāk izkult zemē sakritušos kviešus. Ar Petru esam aizbraukuši uz Mazgramzdu. Tur atrodas viens no zemnieka kviešu laukiem. Daudzviet kviešu vārpas vējā vairs nelīgojas.
Nezinātājs varētu domāt, ka kombains jau paspējis nokult vismaz pusi no labības lauka, turklāt to darījis visai neregulāri. Izrobotās vietas var salīdzināt ar sausas upes gultni, kurā guļ nobriedušas kviešu vārpas. Veldrē sakrīt tieši vislabākie graudi. Mazāk mēslotie lauki zemē negāzīsies. Runga ar diviem galiem. Zemnieks stāsta, ka 80 hektāru lielajā laukā iesēta agrā kviešu šķirne, kas labi pārziemo, bet ir veldres neizturīga. Arī augšanas regulators izmantots divas reizes. Dienvidu pusē mainīgajos laika apstākļos labībai ir grūti pārziemot. Petrs Indriekus stāsta, Latvijā labības šķirņu izpēte ir pietiekami nopietna un darbs turpinās.
Rapsis šajā laukā jāsāk sēt 10. augustā. Tāda ir lietu kārtība un arguments, kāpēc nepieciešami tieši agrie kvieši. Turklāt svarīga ir katra diena. Petra saimniecībā labība aug 800 ha lielā platībā. Visu izaudzēto viņš eksportē. Zemnieks uzskata, ka Latvijā labības raža šogad būs laba. Ja Zemgalē astoņas vai pat deviņas tonnas no hektāra, tad Dienvidkurzemē aptuveni četras. Tajā pat laikā, kamēr graudi nav zem jumta, priecāties esot pāragri.