Līdz šim pēc Autotransporta direkcijas (ATD) ieteikumiem īstenotā maršrutu optimizēšana gan samazina izdevumus valsts budžetā, taču nedod atbilstošu pienesumu citiem reisiem un vilcieniem, kā dēļ daļa līdzšinējo pasažieru tiek zaudēta, uzskata SIA "Jelgavas Autobusu parks" valdes loceklis un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Pēteris Salkazanovs.
LPPA vadītājs apgalvoja, ka par pēdējiem ATD plāniem pārvadātāji reģionos pagaidām neesot informēti. LPPA zināms, ka ATD tikušies ar diviem starppilsētu pārvadātājiem - AS "Nordeka" un AS "CATA", bet ar citiem jaunas reorganizācijas plāni neesot apspriesti.
"Pēc mūsu rīcībā esošās AS "Pasažieru vilciens" (PV) statistikas, pagaidām nav piepildījušās ATD prognozes par pasažieru plūsmas pieaugumu vilcienos. Faktiski iepriekšējo reisu samazinājuma rezultātā lielākā daļa šo pasažieru ir it kā pazudusi, kas liecina, ka cilvēki acīmredzot izvēlējušies citu transporta veidu. Noteikti ir strauji audzis privāto nelegālo pārvadājumu apjoms," domā Salkazanovs.
Viņš pauda viedokli, ka daudzu apdzīvoto vietu infrastruktūrā vilcienu stacijas ir pārāk tālu no autobusu maršrutu pieturām, un iedzīvotājiem tas nozīmē ievērojamas pārmaiņas ne tikai izmaksās, bet arī patērētā laika ziņā.
"Piemēram, Jelgavā mēs esam centušies pielāgot pilsētas autobusu grafiku vilcienu grafikam trīs stacijās - "Jelgava", "Cukurfabrika" un "Ozolnieki", taču tam nav būtiskas nozīmes, ja tiem iedzīvotājiem, kam jānokļūst Rīgā, Pārdaugavā, attiecīgi nav pieejams transports Pierīgas stacijās, piemēram, "Turība" vai "Atgāzene". Rezultātā cilvēki izvēlas citu transportu," skaidroja Salkazanovs.
Viņš informēja, ka arī Tukuma un citos virzienos pārvadātāji konstatējuši, ka citos autobusu reisos vai vilcienos pasažieru skaits neaug atbilstoši samazināto reisu apjomam. Vienīgais reorganizācijas devums ir ietaupījums valsts budžetam - to nevarot noliegt, taču pasažieru plūsmas pārvirzīšanas plāni ir nereāli, ja to dara tikai administratīvi, nerēķinoties ar iedzīvotāju patērēto laiku viņu ierastajā ceļā un neko nemainot plašāk. Rezultātā budžeta ietaupījums ir vienīgais pienesums, bet pasažieri tiek zaudēti, skaidroja Salkazanovs.
Pēc pārvadātāju rīcībā esošajiem datiem, PV pasažieru apjoms vilcienos pēdējā laikā bija pat samazinājies, nerunājot par pieaugumu, informēja LPPA prezidents.
Kā ziņots, Autotransporta direkcija sākusi sarunas ar autopārvadātājiem, piedāvājot reorganizēt, sadalīt, saīsināt vai slēgt maršrutus, atsevišķas to daļas nododot plānošanas reģionu pārziņā.
Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja direkcijā, pēdējo mēnešu laikā direkcija atjaunojusi aktīvu dialogu ar autopārvadātājiem par efektīvāka maršrutu tīkla izveidi, samazinot ar pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas. Mēneša sākumā daļa pārvadātāju jau saņēma direkcijas priekšlikumus noteiktu maršrutu un reisu reorganizācijai.
Šie pasākumi ļaušot samazināt "tukšo" autobusu nobraukumu, palielinot kopējo autobusu un vilcienu piepildījuma procentu, jo daudzi autobusi tiks pārorientēti pasažieru pievešanai vilcienu stacijām.
Izstrādātie priekšlikumi tiks apspriesti ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām, meklējot labāko risinājumu tajos maršrutu posmos, kur starppilsētu pārvadājumus iedzīvotāji izmanto kā vietējās nozīmes pārvadājumus, pārvietojoties 20 līdz 30 kilometru robežās.
LETA jau ziņoja, ka, ja valdība līdz maija beigām neizpildīs pasažieru pārvadātāju prasības, tad jūnijā Latvijā būs viena diena bez sabiedriskā transporta, iepriekš sacīja Salkazanovs.
15.maijā LPPA iesniedza valdībai prasības, kuras galvenokārt skars pasažieru pārvadājumu finansēšanu. "Prasību izpildes termiņš ir 31.maijs, jo ilgāk gaidīt vairs nevaram. Ja prasības netiks izpildītas, tad jūnijā Latvijā būs diena bez sabiedriskā transporta," sacīja Salkazanovs.
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja LPPA izpilddirektors Ivo Ošenieks, līdz 31.maijam valdībai ir jāpieņem lēmumi par pārvadātāju finanšu stabilizāciju un jāmaina naudas finanšu plūsma. Tas nozīmē, ka līdzekļi, kas bija paredzēti gada beigām, ir jānovirza pirmā ceturkšņa pārvadātāju zaudējumu segšanai.
Tāpat līdz 1.augustam Satiksmes ministrijai esot jāiesniedz pieprasījumus Ministru kabinetam par papildu līdzekļu 8,2 miljoni latu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai varētu nosegt pērnā gada 1,9 miljonu latu valsts neatmaksātās zaudējumu kompensācijas un varētu segt šī gada zaudējumus.
Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka plānotie fiskālie pasākumi ir pietiekami, lai šajā un nākamajā gadā sabiedriskā transporta pārvadājumi tiktu pietiekami nodrošināti.
SM valsts sekretārs Anrijs Matīss, tiekoties ar LPPA pārstāvjiem, atzina, ka valsts budžeta konsolidācijas dēļ dotāciju apjoms pasažieru pārvadātājiem šajā gadā samazināts par pieciem miljoniem latu, tomēr SM visu pagājušo gadu un arī šogad intensīvi strādājusi, lai ar Latvijas Pašvaldību savienību un pārvadātājiem īstenotu iepriekš pārspriestos pasākumus, kuri vērsti uz pārvadājumu izmaksu samazināšanu un maršruta tīklu reisu optimizāciju.