Lauksaimniekus brīdina par knišļu uzbrukumiem mājdzīvniekiem

Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti šajā pavasarī dažādās Latvijas vietās ir novērojuši paaugstinātu knišļu skaitu. Knišļi ir kukaiņi-asinssūcēji, kas, masveidā savairojoties, var nodarīt zaudējumus lopkopībai.

Kā norāda Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis,Voldemārs Spuņģis, 2012. gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali bija ilgstoši ar augstu līmeni aprīļa otrajā pusē. Arī zivju un citu plēsēju ietekme uz knišļu populāciju bija neliela - ja ūdens līmenis ir augsts, plēsēji knišļu kāpurus neatrod. Rezultātā knišļi sekmīgi beidz attīstību. Šo iemeslu dēļ novērots augstāks knišļu skaits kā parasti.

Knišļi ir sīki 3-4 mm gari kukaiņi-asinssūcēji, kas pēc izskata atgādina sīkas pelēkas mušas, lai gan patiesībā tie ir odi. Knišļu kāpuri attīstās tekošos ūdeņos un filtrē ūdenī suspendētās daļiņas, savukārt pieaugušie pēc izkūņošanās ir sauszemes apdzīvotāji. Mātītes ir asinssūcējas, tēviņi pārtiek no nektāra un augu sulām, vai arī nebarojas.

Knišļi sūcot mājdzīvnieku un arī cilvēka asinis, brūcītē ievada siekalas, kuras ir toksiskas. Rezultātā dzīvnieks ne tikai zaudē asinis, bet saņem arī toksīnu devu. Masveida savairošanās gadījumā knišļi var nopietni sabojāt dzīvnieku veselību un pat izraisīt to nāvi.

Aicinām Latvijas lopkopjus rūpīgi sekot dzīvnieku uzvedībai ganībās un iespējamiem knišļu uzbrukumiem, lai neatkārtotos 2005. gada bēdīgā pieredze, kad gāja bojā ap 100 govju. Lielākie riska rajoni ir Austrumlatvijā - Aiviekstes upes baseinā, Veļikajas upes baseinā un Daugavas pieteku apkārtnē Latgalē. Knišļu uzbrukuma gadījumā mājlopi jāatstāj kūtī. Knišļu lidošanas periods var ilgt līdz jūnija beigām.