Piesārņojums Ogres upē nonācis no "Latvijas autoceļu uzturētāja" notekūdeņu attīrīšanas iekārtām

Vakar Ogres upē un vēlāk arī Daugavā nokļuvušais ķīmiskais piesārņojums nācis no AS "Latvijas autoceļu uzturētāja" teritorijā esošajām lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, - liecina Valsts vides dienesta (VVD) informācija.

VVD informāciju, ka Ogres upē posmā no dzelzceļa tilta līdz pat šosejas tiltam vairākās vietās uz ūdens virskārtas izveidojušies eļļaini plakumi, bet pie komunikāciju tilta jūtama spēcīga degvielai līdzīga šķidruma smaka, saņēma vakar no rīta.

Pēc piesārņotās vietas apsekošanas konstatēts, ka ūdens virsmu klāj naftas produktu plēvīte. Notikumu vietā strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas ar bonām norobežoja Ogres upi, lai nepieļautu tālāka piesārņojuma izplatīšanos, kā arī nobloķēja cauruli, no kuras nāca piesārņojums.

Piesārņojums nāca no "Latvijas autoceļu uzturētāja" teritorijā esošajām lietus notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kurās tika konstatēti naftas produkti, iespējams, atstrādāta eļļa. Pārbaudes brīdī uzņēmuma pārstāvji nevarēja sniegt informāciju par to, kā tik liels daudzums naftas produktu ir nonācis attīrīšanas iekārtās. No attīrīšanas iekārtām lietus laikā noplūduši aptuveni divi kubikmetri lietus notekūdeņu ar naftas produktu piejaukumu.

VVD pret uzņēmumu sācis administratīvo lietvedību. Uzņēmumam uzdots veikt piesārņojuma savākšanu, piesaistot specializētu uzņēmumu. Uzņēmumam būs arī jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar piesārņojuma likvidēšanu un dabai radīto kaitējumu.

Izvērtējot VVD un VUGD sniegto informāciju, kā arī to, ka avārijas vieta operatīvi tika norobežota, secināts, ka cilvēku veselība nav apdraudēta. Ja apkaimes iedzīvotāji manīs izmaiņas, piemēram, aku ūdenī, viņi par to aicināti ziņot VI.

VVD prakse liecina, ka bieži vien Rīgā un arī citās pilsētās, kur notiek rūpnieciskā darbība, pēc lietusgāzēm un pavasara sniega kušanas laikā ūdenstecēs noplūst pa ziemu uzkrājušies netīrumi, tai skaitā arī naftas produkti, kas ir īpaši labi pamanāmi pēc nonākšanas ūdenī. Tas liecina par teritorijas īpašnieku vai apsaimniekotāju nevērīgo attieksmi pret ikdienas nepieciešamību uzturēt teritoriju tīru un nekavējoties novākt nejauši izlijušo eļļu un degvielu, negaidot, kad to izdarīs lietus vai sniega kušanas ūdeņi.

Jau ziņots, ka vakar plkst.8.04 VUGD saņēma informāciju, ka Daugavā, netālu no Ogres, redzams apmēram 500 kvadrātmetrus liels plankums. Notikuma vietā tika konstatēts, ka Ogrē pie Dārza ielas no caurules upē ietek ūdens, kas arī rada piesārņojumu. Lai piesārņojums neizplatītos tālāk, Ogres upē tika uzstādīti 50 metri absorbējošo bonu un 40 metri norobežojošo bonu, kā arī 450 metrus garas norobežojošās bonas Daugavā.

Latvijā

Šā gada sākumā satiksmes ministrs Kaspars Briškens padzina "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku un padomes locekļus Kasparu Ozoliņu un Andri Liepiņu. Pēc tam premjere Evika Siliņa padzina pašu Kasparu Briškenu. Pēc tam jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka padzina “airBaltic” valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Martinu Gausu. Oficiāli gan tika lietoti citi darbības vārdi – “vienojās par pilnvarojuma līguma izbeigšanu”, “nolēma nomainīt”, “atstādināja no amata”, bet būtība no tā nemainās – tie, kam politiskās varas hierarhijā amats augstāks, atbrīvojās no balasta, kas bija kļuvis sabiedrībā pagalam nepopulārs – “airBaltic” padome, Briškens un Gauss tika izsviesti kā smilšu maišeļi no gaisa balona kastes, lai pārējie pasažieri varētu atkal celties gaisā un turpināt lidot tālāk.