Sesks kritiski vērtē Sprūdža rosinātās izmaiņas nodokļu sistēmā

"Ministra piedāvājumu vērtēju kritiski, - nevajag salauzt to, kas labi darbojas," uzskata Sesks. Viņš norādīja, ka ierosinājums "nav izsvērts un pašlaik nav redzams, kas pēc tā ieviešanas varētu mainīties, - vai pašvaldības saņems lielākus vai mazākus līdzekļus". "Varu tikai prognozēt, ka [pie nodokļu sistēmas maiņas] reģionu finansiālās iespējas pasliktinātos," sacīja Liepājas mērs.

Kā informē portāls rekurzeme.lv,viņš piekrīt Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") ironiskajiem izteikumiem par to, ka, novirzot daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu pašvaldībām, tāda neliela pašvaldība kā, piemēram, Alsunga, negaidot var kļūt par bagātāko pašvaldību pasaulē, ja vien kāds no lielajiem un pelnošajiem uzņēmumiem piereģistrēs tur savu juridisko adresi.

Kā informēja Sesks, pagājušajā nedēļā Latvijas lielo pilsētu mēri, tiekoties ar Sprūdžu, jautājumu par nodokļu izmaiņām nav apsprieduši. "Runājām par iespējām uzlabot plānošanas reģionu darbu, un šajā jautājumā mūsu viedokļi sakrīt - plānošanas reģioni nestrādā efektīvi," atzina Sesks, norādot, ka, piemēram, pasažieru pārvadājumu plānošanas funkciju vajadzētu nodot atpakaļ Satiksmes ministrijai, kas to varētu veikt labāk.

Jau ziņots, ka Sprūdžs rosina būtiski mainīt pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzi. Pirms ķeršanās pie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānisma uzlabošanas būtu nepieciešams mainīt un paplašināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu bāzi, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Sprūdžs norādīja, ka nodokļu izmaiņām ir konkrēti piedāvājumi, proti, pašvaldību budžetos samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) īpatsvaru, bet tā vietā pašvaldību budžetos novirzīt daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī dot pašvaldībām tiesības noteikt pašām savus nodokļus un jaunas nodevas.

Ministrs skaidroja, ka pašreizējais nodokļu sadalījums starp valsti un pašvaldībām neveicina uzņēmējdarbības attīstību, jo jaunu ražotņu izveidošanu savos budžetos pašvaldības ne visai izjūt.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais