Laika posmā no šī gada jūlija līdz septembrim Dabas aizsardzības pārvalde realizēja divus Zivju fonda finansētus projektus par straujteču un zivju migrācijas ceļu atjaunošanu Vitrupē un Īģes upē.
Šī projekta ietvaros ir veikta straujteču attīrīšana no koku sagāzumiem 4,7 km garā Vitrupes posmā un Īģes lejteces posmā, kopumā izņemot ap 150 kubikmetrus upē sagāzušos kokus, kuri ne tikai liedza brīvu lašveidīgo zivju migrāciju, bet vienlaikus veicināja krastu izskalošanu un lašveidīgajām zivīm piemērotu nārsta vietu izzušanu. Darbam tika izmantoti gan motorzāģi, gan traktortehnika lielu izmēru koku izvākšanai no upēm.
Atkal klāt ir lašveidīgo zivju migrācijas laiks. Kā liecina novērojumi, Vitrupē jau ieradušies pirmie lašveidīgie "izlūki". Viena taimiņu māte sevis izveidotajā nārsta ligzdā iznērš vairākus tūkstošus ikru. Daba ir skarba un tikai ap 30% no mazuļiem, kas izšķīlušies, pēc 2 - 3 gadiem dosies uz jūru. Līdzīga izdzīvošanas statistika ir arī lašu mazuļiem. Ir noskaidrots, ka tikai ap 20% no Baltijas jūrā dzīvojošajiem lašiem ir dzimuši brīvībā, pārējo 80% dzimšanas vieta ir zivju audzētavās un to ģenētika ir cilvēku noteikta, un tāpēc mazāk noturīga pret mainīgo apkārtējās vides faktoru iedarbību . Tāpēc arī ir tik būtiski nodrošināt, lai katram upē ienākušajam lašveidīgajam būtu iespēja pašam atrast savus dzīvesbiedrus un radīt dabisku un veselīgu nākamo paaudzi. Vienlaikus šajos upju posmos ir iespēja attīstīties arī citiem straujus un skābekli bagātus ūdeņus mīlošiem organismiem, tostarp arī tādām Eiropas nozīmes aizsargājamajām sugām kā biezajai perlamutrenei Unio crassus, Latvijā aizsargājamajai upes micīšgliemenei Ancylus fluviatile un daudzām ūdens bezmugurkaulinieku sugām.
Vidzemes upēs Īģē un Vitrupē paveiktais ir neliels, bet tomēr nozīmīgs ieguldījums lašu un taimiņu populācijas uzturēšanā un zivju populācijas ģenētiskās stabilitātes nodrošināšanā. Darot to šobrīd, mēs nodrošinām veselīgas lašveidīgo saimes atgriešanos mūsu upēs pēc pieciem gadiem.