Liepājas muzeja ēku ansambļa rekonstrukcijas un energoefektivitātes projekta īstenošanas laikā uziets jauns atklājums – grezns 20.gadsimta sākuma flīžu klājums.
Flīzes atklātas pie muzeja administrācijas ēkas zem betona blokiem. Savulaik gruntsgabals, kur slejas Liepājas muzeja administrācijas ēka, piederēja tirgotājam un dzirnavu īpašniekam Bērendam. Lepnā dzīvojamā māja gājusi bojā Otrā pasaules kara laikā, līdz mūsdienām ir saglabājusies saimniecības ēka, pie kuras tika atrastas flīzes.
Jau ziņots, ka pirms remonta, atbrīvojot Liepājas muzeja ēku Kūrmājas prospektā 16/18 no mēbelēm un demontējot iebūvētu skapi, uz sienas atklājies jūgendstila sienas gleznojums. Lai arī līdz galam nepabeigts, tas ir labi saglabājies un aizņem vismaz desmit kvadrātmetru lielu laukumu. Iespējams, ka gleznojums bijis apslēpts visu acīm kopš ēkas pirmsākumiem, informēja muzejs.
Muzeja direktore Dace Kārkla kopā ar būvniekiem cer īstenot ideju par daļēju jaunatklātā sienas gleznojuma atsegšanu muzeja apmeklētāju acīm.
Liepājas muzeja ēku komplekss Kūrmājas prospektā 16/18 ir slēgts kopš augusta sākuma. Visu šo laiku turpinājās muzeja fondu pārvietošana uz citām telpām, bet ēkā sākušies siltināšanas un remonta darbi. Pēc remonta visu četru muzeja ēku fasādes būs atjaunotas un siltinātas.
Liepājas muzeja galvenā ēka sākotnēji būvēta kā dzīvojamā māja Liepājas koktirgotājam Kacenelsonam. Ēkas metu vispirms pasūtīja Berlīnes arhitektam Ernstam fon Īnem, ko tālāk projektā izstrādāja arhitekts Pauls Makss Berči. Projekts pabeigts 1900.gada, bet ēka uzbūvēta laikā no 1900. līdz 1902.gadam.
No 1935.gada daļā ēkas ierīkoja muzeju un daļa ēkas bija apdzīvota, nedaudz vēlāk jau visā ēkā iekārtots muzejs.
Kopš 2007.gada muzeja galvenā ēka un ratnīca iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.