Arī Kuldīgas novada dome ceturtdien nolēma lūgt valdību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada administratīvajā teritorijā uz 12 mēnešiem.
Pašvaldība vēlas panākt, lai Zemkopības ministrija varētu realizēt uzņēmēju atbalsta pasākumus krīzes situācijas pārvarēšanai. Tās varētu būt dažādas atkāpes no tiešajiem maksājumiem un citas darbības, sēdē informēja domes priekšsēdētāja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").
Vienlaikus pašvaldība lūgs valdību sniegt finansiālu atbalstu novada lauksaimniekiem, lai daļēji kompensētu zaudējumus.
Savukārt pati pašvaldība apņēmās attiecībā uz lietavu skartajiem uzņēmējiem lemt par pašvaldības nomas maksas vai nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma termiņa atlikšanu un līgumsoda nepiemērošanu.
Kā liecina "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" (LVĢMC) dati, Kuldīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā 2026. gada jūnija pirmajās desmit dienās nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz piecas attiecīgās dekādes normas, bet kopumā jūnijs Kuldīgā bijis trešais lietainākais jūnijs kopš 1945. gada. Augustā Ventas baseinā nokrišņu daudzums sasniedza 233-295% no ilggadēji vidējiem rādītājiem, un intensīvo nokrišņu ietekmē strauji paaugstinājās arī ūdens līmenis Kurzemes upēs, informēja Pucens.
Jau ziņots, ka Ventspils novada dome 17. septembrī ārkārtas sēdē vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada teritorijā uz 12 mēnešiem.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā ilgstoši nelabvēlīgos laikapstākļus un lielo nokrišņu daudzumu, kas būtiski ietekmējis lauksaimniecības zemju stāvokli, lauksaimnieku iespējas novākt šāgada ražu un veikt nepieciešamos rudens lauku darbus,
Tāpat ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC) ziņoto ražas novākšanu visā Latvijā ir aizkavējuši 22. augusta vētras un stipro nokrišņu radītie apstākļi.