Laime pārvēršas traģēdijā. Sieviete Kuldīgas slimnīcā piedzīvo ko neiedomājamu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka pērn pirmajā dzīves gadā miruši 2,9 bērni (mirušo bērnu skaits uz 1000 dzīvi dzimušiem noteiktā laika periodā). Kopumā tie bija 34 mazuļi.

Latvijā ir augsta arī māšu mirstība dzemdībās - mūžībā dodas 28 jaunās māmiņas uz 100 tūkstošiem dzimušo jeb četri pieci mirstības gadījumi gadā.

Savu stāstu par cīņu par mazuļa un savu dzīvību portālam "la.lv" uztic mamma Keita (vārds mainīts). Diemžēl cīņu uzvarēja tikai mamma...

Viņa savu otro bērniņu - dēlu Ričardu - nolēma laist pasaulē Kuldīgas slimnīcā. Gaidību laiku pieskatīja ginekoloģe, ar kuru bija laba sadarbība pirmajā grūtniecības reizē.

Grūtniecība ritēja labi līdz maija izskaņai. Parādījušās sāpes labajā sānā. Ārste mierināja - nekas traks. Analīžu rezultātos daži rādītāji bija ārpus normas, bet atkal ārste noteica, ka tas nekas ārkārtējs.

Taču 13. jūnijā Keita sajutās slikti - bija sajūta, ka ķermenis pilns ar ūdeni, bija grūti pačurāt, kājas bija netipiski pietūkušas.

Viņa devās uz Kuldīgas slimnīcu, bet tur tobrīd dežurējošā ginekoloģe veica ātru apskati, nosakot, ka bērns dzīvs, un sievieti palaida mājās. Bija 29. grūtniecības nedēļa.

Keita nolēmusi sazināties ar vecmāti, kura ieteica jau 15. jūnijā ierasties uz vizīti. Pēc ultrasonogrāfijas sievietes ginekoloģe ierosinājusi nākamajā dienā atnākt vēlreiz un veikt rūpīgāku izmeklēšanu. Analīzēs rādītāji bija slikti. 16. jūnijs atnesa traģisku vēsti - mazuļa sirdspuksti vairs nebija dzirdami.

Keita lūgusi iespēju veikt ķeizargriezienu. Tā arī līdz šodienai neesot skaidrs, kāpēc tas atteikts, jo bijusi gan versija par to, ka grūtniecei esot infekcija un preeklampsija, gan ka jāpasargā iepriekšējā ķeizargrieziena rēta.

Dzemdības tika stimulētas. Bet nekas negājis uz priekšu. Bija jau 18. jūnijs. Bērniņa tētis bijis izmisumā, redzot visu šo situāciju, nolēmis sazināties ar juristi, kura visus pamatīgi sacēlusi kājās, jo sapratusi, ka situācija ir nenormāla.

Un kā uz burvju mājienu - mainījās attieksme un arī ārste. Keitai beidzot piedāvāja veikt epidurālo anestēziju. Keita bija pārgurusi, viņai bija augsta temperatūra, viņa nesaprot, kā vispār izdzīvojusi. 19. jūnijā piedzima Ričards... tagad mājās stāv urniņa ar viņa pelniem.

Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Šobrīd ir ierosināts kriminālprocess.

"Iepazīstoties ar medicīnisko dokumentāciju un patologa slēdzienu, kā arī aprunājoties ar ekspertiem, jau tagad ir saprotams, ka bērnu varēja glābt gan 13. jūnijā, gan pat vēl 15. jūnijā. Tā ir konkrēta ārsta nolaidība. Mēs cīnīsimies par bargāko sodu šādam mediķim," uzsver juriste Viktorija Grafe.

Kuldīgas slimnīcā neko vairāk par aizbildināšanos par pacienta datu aizsardzību savā komentārā nespēja sniegt.