Kolektīvās atlaišanas, droni un trūkums: Austrumu pierobežas pašvaldības sauc palīgā

Austrumu pierobežas pašvaldības prasa atbalstu Speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ), tūrismam, kā arī kritēriju mazināšanu iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) atbalsta perioda projektiem, pēc Latvijas Austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēdes teica Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (Latgales partija/JV/LA).

Balvu domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (LZP) uzsvēra, ka pašlaik nepieciešams maksimāli saglabāt esošos uzņēmējus, kas nodrošina reģiona ekonomisko aktivitāti, darbavietas un turpina investēt reģionā.

Savukārt Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!") aģentūrai LETA teica, ka Daugavpils ieskatā šobrīd aktuālākā dienas kārtība ir kolektīvās atlaišanas "Latvijas dzelzceļā" un tranzīta kritums. Tas pēc būtības iezīmē visas nozares iznīcināšanu.

Latgalē nav ostu, nav enkurprojektu, piemēram, "Rail Baltica", nav lidostas un aviokompānijas "airBaltic", tādēļ Daugavpils aicina atgriezties pie Latgales industrializācijas plāna, kurā viens no pirmajiem posmiem bija "Latvijas dzelzceļa" elektrifikācija, kas tika atcelta 2020. gadā, teica Daugavpils mērs.

Viņaprāt, šis projekts ļaus nodrošināt ātrāku savienojamību, mobilitāti, samazinās cilvēkstundas, kas jāpavada ceļā, un ap šo infrastruktūru varēs veidot industriālās zonas.

Tas, kas nepieciešams Latgalei, ir tās industrializācija. Diemžēl ar vienu, otru meliorācijas grāvi vai zaļumballi ekonomiku Latgalē nepacelsim," teica Elksniņš.

Kā aģentūru LETA informēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa, lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi reģionā, komiteja vienojās pilnveidot Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbību, izstrādājot pilnveidotu speciālo ekonomisko zonu attīstības redzējumu un izvērtējot iespējas paplašināt atbalstu Latgalei nozīmīgām nozarēm, tostarp pārtikas ražošanai un pārstrādei.

Vienlaikus steidzamības kārtā tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, lai atvieglotu Eiropas Savienības fondu uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu austrumu pierobežā.

Komiteja uzdeva nozaru ministrijām divu nedēļu laikā izvērtēt iespēju pārvirzīt papildu atbalstu austrumu pierobežas teritorijām vai noteikt tām teritoriāli atšķirīgus atbalsta nosacījumus un iesniegt VARAM konkrētus priekšlikumus.

VARAM apkopos nozaru ministriju iesniegtos risinājumus un prezentēs tos nākamajā komitejas sēdē, kas plānota 8. augustā.

Vienlaikus viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) aicināja pašvaldības par prioritāti noteikt patvertņu pielāgošanas projektu īstenošanu. Patlaban apstiprināti 64 Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti 509 objektu pielāgošanai un aprīkošanai, noslēgti visi līgumi un pašvaldībām pieejams finansējums projektu īstenošanai.

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāts patvertņu aprīkojuma katalogs, bet Ekonomikas ministrija sagatavos vadlīnijas un turpinās darbu pie patvertņu standartu izstrādes, lai atvieglotu pašvaldību darbu un paātrinātu projektu īstenošanu.

Komiteja uzdeva Ekonomikas ministrijai, valsts attīstības finanšu institūcijai "Altum", Finanšu ministrijai, Zemkopības ministrijai un VARAM izvērtēt iespējas paredzēt papildu atbalstu kredītgarantijām un izskatīt atbalsta sniegšanas nosacījumu pilnveidošanu uzņēmējdarbības atbalsta programmās.

"Austrumu pierobežas uzņēmējiem būs pieejami labvēlīgāki finansēšanas nosacījumi. Jau tuvākajos mēnešos sāksim jaunas aizdevumu un garantiju programmas, tostarp citu aizdevumu refinansēšanai un mazajiem aizdevumiem lauku teritorijās ar kapitāla atlaidi. Tas palīdzēs īstenot jaunus investīciju projektus un veicinās uzņēmējdarbības attīstību reģionā," skaidroja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komiteja atbalstīja arī grozījumu virzīšanu Ministru kabinetā, lai stiprinātu veselības aprūpes pieejamību pierobežā, paredzot paplašināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību Alūksnes slimnīcā, kā arī uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt un virzīt Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā informatīvo ziņojumu par Latvijas austrumu pierobežas tūrisma attīstību un konkurētspējas veicināšanu.

Tāpat tika apskatīts Rīcības plāna Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam īstenošanas progress. Plānā paredzēti 59 pasākumi, un līdz šim drošības stiprināšanā ieguldīts 131 miljons eiro, ekonomikas attīstībā - 150 miljoni eiro, bet cilvēkresursu attīstībā - 70 miljoni eiro.

Šī gada 27. jūnijā Ministru kabinets plānu papildināja ar sešiem jauniem pasākumiem, savukārt komitejas šodien pieņemtie lēmumi paredz sagatavot nākamos priekšlikumus, lai risinātu vēl plānā pilnībā neiekļautās pašvaldību prioritātes un stiprinātu Latvijas un Eiropas Savienības austrumu pierobežas noturību.

Kā ziņots, šodien Ministru kabineta ēkā notika Latvijas austrumu teritorijas sociālekonomiskās attīstības un drošības stiprināšanas tematiskās komitejas sēde, kurā ministri sprieda par pašvaldību priekšlikumiem un lēma par papildu atbalsta pasākumiem reģionam.