Uz Aglonu vakar devās pirmās svētceļnieku grupas no Liepājas un Ventspils – tās, kurām ejams garākais un grūtākais ceļš. Abas grupas ceļojumu sāka astoņos no rīta – liepājnieki ar lūgšanu Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē, bet ventspilnieki pulcējās Ventspils Svētā Krusta baznīcā.
Ventspils kristiešiem mērojami nepilni 500 kilometri – saulē, lietū, vējā, tāpēc nav brīnums, ka svētceļnieku pulciņš pagaidām pamazs. Uz Svēto misi Svētā Krusta Romas katoļu baznīcā agrā rītā pulcējās 30 ļaudis. Bet pēc vairākām ceļā pavadītām stundām un pirmās atpūtas pauzes Aglonā gājēju pulks jau bija sarucis līdz astoņiem cilvēkiem. Ventspils grupas vadītājs priesteris Martins Virkovskis par to gan neraizējas – viņš būtu gatavs iet uz Aglonu arī viens, jo «svarīgākais nav skaits, bet nodoms, ar kādu mēs to darām». Protams, tēvs Martins priecājas par katru, kurš devies šajā ceļā. Viņa pavadoņu un aizbilstamo vidū ir arī Inta Vītolberga. Viņa svētceļojumā iet pirmo gadu. Par to domāts arī iepriekš, taču šoreiz dvēseles stāvoklis sakritis ar iespējām – no ikdienas rūpēm un darbiem ceļam jāizbrīvē 17 dienas. «Manas attiecības ar Dievu ir pietiekami ilgas, un svētceļojums tajās ir loģisks turpinājums,» saka jaunā sieviete. Viņa uz Aglonu nes lūgšanu ne vien par pašas ģimeni. Tās viņai uzticējuši arī vairāki Ventspilī palicēji.
Bet viena lūgšana svētceļniekiem ir kopīga, īpaši piemērota trauksmainajam laikam, kas pašlaik valda Latvijā. Aicinot ventspilniekus uz Aglonu, tēvs Martins saka: «Nebaidīsimies no patiesības, jo tā nodrošina brīvību! Ļausim Kristus mīlestībai uzveikt bailes un nedrošību par rītdienu.»
Katra no 12 svētceļnieku grupām, kas jau devusies vai tuvākajā laikā dosies uz Aglonu, ar katru dienu skaitliski pieaugs. Viņu mugursomās ir GPS uztvērēji, kas ļauj sekot svētceļnieku gaitām internetā www.kurtuesi.lv/sekot/svetcelojums. Aglonā viņiem jānokļūst, vēlākais, 16. augustā. Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centra pārstāve Vita Briže pastāstīja, ka, izmantojot GPS, pērn bija iespējams sekot tikai divu grupu gaitām, bet šogad tādu iniciatīvu atbalstījušas gandrīz visas.
Četras dienas pēc tam, kad ceļojumu apmēram uzsāk liepājnieki un ventspilnieki, 31. jūlijā ceļā dosies Valmieras grupa un Rīgas Svētā Franciska draudzes grupa. Turpmākajās dienās svētceļojumu uzsāks arī ceļinieki no Jelgavas, Saldus, Aizkraukles, Ludzas, Alūksnes, Daugavpils un citām Latvijas pilsētām.
Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles priesteris un laikraksta Katoļu Baznīcas Vēstnesis galvenais redaktors Ilmārs Tolstovs pastāstīja, ka svētceļojums ir garīgie vingrinājumi kustībā. Dienas centrā parasti ir Svētā mise jeb katoļu dievkalpojums, psalmu lūgšanas no Bībeles, dažādas mediatīvās lūgšanas, konferences un pārrunas grupās, kā arī tiek atvēlēts laiks savstarpējām sarunām un slavēšanai. Svētceļnieki visbiežāk nakšņo skolās, kultūras namos vai līdzpaņemtajās teltīs.
Vairākas grupas par savu moto šogad ir izvēlējušās Pasaules jauniešu dienu devīzi – Iesakņodamies Kristū, pamatodamies Viņā, nostiprināti ticībā. 13. augustā, satiekoties svētceļnieku vakarā Aglonā, visi tā dalībnieki lūgšanās būs vienoti ar jauniešiem no daudzām pasaules valstīm, tajā skaitā trim simtiem no Latvijas, kas tobrīd atradīsies Spānijā.
I. Tolstovs, atceroties iepriekšējo gadu pieredzi, lūdz visus tos, kas nepiedalās svētceļojumā, bet ar kuriem nākas sastapties ceļā, ar sapratni izturēties pret ceļiniekiem – automašīnu šoferus uz ceļa nebūt agresīviem, bet vietējos iedzīvotājus netraucēt svētceļnieku naktsmieru.