Balvu novadā meklē iespējas tautas sporta nodrošināšanai
Balvu novada pašvaldība izvērtē iespēju daļu tautas sporta aktivitāšu rīkošanu deleģēt biedrībām un nodibinājumiem, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Balvu novada veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanas stratēģijas 2026. - 2030. gadam izstrādei 2025. gada septembrī izveidota darba grupa. Tomēr izstrādātā stratēģija pašreizējā redakcijā vēl netika virzīta apstiprināšanai, nolemts pagarināt izstrādes termiņu, jo nepieciešamas plašākas diskusijas un reāla situācijas izvērtēšana kopā ar nozares pārstāvjiem un sporta entuziastiem.
Pašvaldība norāda, ka tieši šajās diskusijās izkristalizējas būtiskākais jautājums par to, kā tiek izmantots pieejamais finansējums un vai tas sasniedz galveno mērķi - aktīvu sabiedrību.
Pašvaldības apkopotie dati liecina, ka Ziemeļlatgales Sporta centra budžets pārsniedz 110 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 86 000 eiro paredzēti centra uzturēšanai, tostarp lielākā daļa - 78 643 eiro - atlīdzībai. Savukārt sporta pasākumu organizēšanai atvēlēti nepilni 33 000 eiro, no kuriem 10 330 eiro - medaļām un apbalvojumiem.
Pēc domes deputāta Andra Bačuka (LZP) ierosinājuma aprīlī notikušas divas tikšanās ar sporta entuziastiem un esošajām un potenciālajām biedrībām, pulcējot ap 20 dažādu sporta veidu pārstāvjus.
"Sarunās uzsvērts ne tikai pieejamais finansējums, bet arī nepieciešamība godīgi izvērtēt līdzšinējo pieeju - vai 50 līdz 70 pasākumi gadā ir efektīvākais veids, kā attīstīt sporta dzīvi novadā, vai tomēr lielāku ieguvumu dotu mazāks skaits kvalitatīvāku, plašāku auditoriju sasniedzošu un novada vārdu stiprinošu notikumu," vērtē pašvaldība.
Īpaši esot akcentēta finansējuma piešķiršanu biedrībām, kas varētu uzņemties konkrētu sporta aktivitāšu organizēšanu.
Vietvara novērojusi, ka arvien lielāku atbalstu sporta entuziastu vidū gūst ideja par ciešāku sadarbību ar sporta biedrībām. Citu pašvaldību pieredze rāda, ka šāds modelis var būt efektīvs - pašvaldība finansē konkrētu sporta aktivitāšu īstenošanu un deleģē biedrībām noteiktas funkcijas, piemēram, turnīru organizēšanu vai novada pārstāvēšanu federāciju rīkotajās sacensībās, vienlaikus saglabājot pārraudzību un pieprasot atskaites par piešķirto līdzekļu izlietojumu. Pašvaldības uzskata, ka tas nozīmē ne tikai efektīvāku līdzekļu izmantošanu, bet arī lielāku atbildību un iesaisti no pašiem sporta entuziastiem.
Lai sistēmu sakārtotu, pašvaldība strādā pie nolikuma izstrādes, kas noteiks, kāda daļa tautas sporta aktivitāšu varētu tikt deleģēta biedrībām un nodibinājumiem, vienlaikus saglabājot daļu funkciju pašvaldības pārziņā. Tuvāko nedēļu laikā uz atkārtotām sarunām tiks aicināti sporta entuziasti un biedrības, kas izrādījušas interesi iesaistīties jaunajā modelī, lai kopīgi vienotos par nākotnes virzienu.
Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks (LZP) akcentē, ka iespējamie attīstības modeļi ir vairāki, taču būtiskas izmaiņas netiks ieviestas, kamēr nebūs izstrādāts un ar nozares pārstāvjiem saskaņots tautas sporta nolikums.
