Situācija ar mirstošiem dzīvniekiem Dunduru pļavās kļūst kritiska; lūdz prezidenta palīdzību
Aktīvisti ceļ trauksmi par notiekošo Ķemeru Nacionālajā parkā, nosūtot aicinājumu Valsts prezidentam un Saeimai ar lūgumu steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu. Pārkāpumi konstatēti Dunduru pļavās, kas pieguļ Slampes upei, Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dunduru pļavas aptver 170 hektārus slēgts aploks, kurās kopš 2004. gada izvietotas taurgovis un Konik zirgi.
Kamēr Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Zemkopības ministrija (ZM) publiskajā telpā izvairās no situācijas izvērtēšanas Ķemeru Nacionālajā parkā, norādot, ka tā nav ne vienas, ne otras ministrijas kompetencē, tikmēr jau konstatēti 79 miruši dzīvnieki. VARAM, kuras pārraudzībā ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) norāda, ka izmeklēšana jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kas ir ZM pārraudzībā, savukārt ZM uzskata, ka atbildīgā ir DAP.
“Atbildīgo ministriju “atbildības mētāšana” ir šokējoša, ņemot vērā, ka dažu dienu laikā mirušo dzīvnieku skaits pieaudzis jau līdz 79. Ja konkrēta regulējuma trūkums ir novedis pie gandrīz 100 neizsargātu dzīvnieku ilgstošām ciešanām un bojāejas šīs ziemas ietvaros, iedzīvotāji aicina labot šo “likuma robu”, nosakot definējumu, iestāžu kompetences un atbildības, kā arī nodrošinot pienācīgu aizsardzību šiem savvaļas dzīvniekiem, kas tiek turēti ierobežotā teritorijā un kuru labturība joprojām ir atkarīga no cilvēka,” uzskata aktīvie iedzīvotāji, kuri parakstījuši vēstuli.
Vēstulē, ko parakstījuši Aldis Stepanovičs, Ieva Vainovska, Katrīna Stepanoviča, Anta Eveliņa, Rolands Stepanovičs, minēts, ka šādas negatīvas sekas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā ir iestājušās pēc sistēmiskiem dabas aizsardzības un dzīvnieku labturības1 noteikumu pārkāpumiem Ķemeru Nacionālajā parkā un vairākiem iespējamiem pārkāpumiem vides aizsardzības jomā.
Jau iepriekš Dunduru pļavās tika konstatēti masveidā miruši dzīvnieki
Vēstulē uzsvērts, ka šis nav pirmais gads, kad Ķemeru Nacionālā parka fonda pārraudzībā esošajās iežogotajās teritorijās Dunduru pļavās masveidā ir miruši dzīvnieki. Mirušo dzīvnieku skaits līdz šim bija mazāks, taču iestāžu faktiskās rīcības trūkums ilgtermiņā ir radījis vēl smagākas sekas ekosistēmai un dabai.
“Ir pamatotas šaubas vai iestādes, kurās vērsāmies ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu par masveida dzīvnieku bojāeju, sniegs atbildi pēc būtības un veiks padziļinātu izmeklēšanu. Viens no iemesliem ir regulējuma trūkums attiecībā uz nebrīvē/ierobežotā teritorijā turētām pussavvaļas govīm - taurgovīm. Eiropas Komisija (EK) ir sniegusi VARAM skaidrojumu, ka katra dalībvalsts pati ir tiesīga noteikt, kā šādus dzīvniekus klasificēt. Latvijā šādas klasifikācijas vai regulējuma nav, kas noteiktu kā un pie kādiem apstākļiem taurgovju turēšana ierobežotā teritorijā tiktu uzskatīta par labturības noteikumiem atbilstošu. Šāds regulējums nav atrodams Ķemeru Nacionālā parka individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos,1 ne citos normatīvajos aktos.
Vienīgā norāde par taurgovīm Ķemeru Nacionālā parka ietvaros atrodama Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā laika posmam no 2024. gada līdz 2036. gadam (turpmāk - Plāns). Plānā taurgovis ir minētas kā pussavvaļas dzīvnieki, kuru turēšanas mērķis ir ganību platību apsaimniekošana. Citos normatīvajos aktos nav atrodama atsauce “pussavvaļas” dzīvnieks, līdz ar to atbildīgās iestādes ir atteikušās vērtēt vai šo dzīvnieku, proti, taurgovju labturēšanas noteikumi ir ievēroti, kā arī nav veikta atbilstoša izmeklēšana šo dzīvnieku masveida nāves cēloņu izvērtēšanai,” uzsvērts vēstulē.
Apšauba atbildīgo iestāžu atbildīgu rīcību; aizdomas par nelikumīgu dzīvnieka nonāvēšanu
Aktīvistu rīcībā ir informācija, kas rada pamatotas šaubas par PVD veiktās pārbaudes pilnīgumu un faktiskās situācijas vispusīgu izvērtējumu. Saskaņā ar video ierakstiem no meža uzraudzības kamerām, PVD amatpersonas notikuma vietā atradās aptuveni divas stundas, no kurām ievērojama daļa laika tika veltīta dokumentu sagatavošanai. Ņemot vērā teritorijas apmēru 170 hektāru platībā un konstatēto bojāgājušo dzīvnieku skaitu, rodas pamatotas šaubas, vai šajā laikā bija iespējams veikt pilnvērtīgu visas teritorijas apsekošanu, un paraugu paņemšanu no mirušajiem dzīvniekiem arī ūdenstilpnēs dažādos laika posmos.
No iesniegumā dokumentētajiem 43 bojāgājušajiem dzīvniekiem PVD pārstāvji 2026. gada 9. martā klātienē apskatīja piecus dzīvnieku līķus, kas atradās vienkopus vienā lokācijā. Jānorāda, ka šajā lokācijā (koordinātes 56.837428, 23.407213) situācija strauji mainījās - 2026. gada 7. martā šajā vietā tika fiksēti trīs bojāgājuši dzīvnieki un viens pajauns bullis, kurš bija novājinātā stāvoklī. Savukārt 2026. gada 8. martā šajā pašā vietā jau tika konstatēti pieci bojāgājuši dzīvnieki, bet minētais bullis joprojām nebija saņēmis veterinārārsta apskati. Papildus mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka 2026. gada 10. martā minētais bullis tika nonāvēts, taču nav zināms, ka pirms tam būtu veikta veterinārārsta apskate vai izdots veterinārais atzinums par eitanāzijas nepieciešamību.
Jau 2026. gada 10. martā zemkopības ministrs Armands Krauze informē, ka nav tādu klīnisko pazīmju, kas liecinātu, ka dzīvnieki gājuši bojā infekcijas slimību uzliesmojuma dēļ, tādēļ epizootiju1 jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv.2 Pārsteidzoši īsā laikā tiek pieņemts lēmums un pabeigta izmeklēšana par iespējamo dzīvnieku nāves iemeslu. Rodas jautājums vai tik īsā laikā pēc nepilnīgas izmeklēšanas to ir iespējams noteikt un izslēgt visus iespējamos infekcijas slimību izplatības apstākļus?
Bioloģisku katastrofas draudi un tieši draudi reģiona ekosistēmai
Tāpat 2026. gada 9. marta Dunduru pļavas atkārtotā apsekošanā konstatēts, ka dzīvnieku līķi dažādās sadalīšanās stadijās atrodas Skudrupītes un Slampes upēs, kā arī meliorācijas grāvjos, radot bioloģisku katastrofu un tiešus draudus reģiona ekosistēmai (foto pielikumā). Atbildība par dzīvnieku līķu obligātu utilizāciju piekrīt Ķemeru Nacionālā parka fondam, kura pārraudzībā ir Dunduru pļavas un tajās ievestie dzīvnieki - taurgovis un zirgi. Pastāv šaubas, vai veikta pilnīga visa mirušo dzīvnieku apskate, lai izslēgtu infekcijas slimību izplatības draudus. Līķu pūšana atklātā vidē un ūdenī ir dabas aizsardzības noteikumu pārkāpums, dzīvnieku līķu atrašanās Skudrupītes un Slampes upē ir uzskatāma par ūdens resursu piesārņošanu ar bioloģiski bīstamiem atkritumiem.
Masveida dzīvnieku bojāeja un dzīvnieku turēšana bezpalīdzīgā stāvoklī - faktiskais izklāsts
2026. gada 7. martā tika konstatēti masveida dzīvnieku, vismaz 43 dzīvnieku mirstīgās atliekas Ķemeru Nacionālā parka teritorijā. Dzīvie dzīvnieki ir ekstremāli novājējuši, apātiski un daļa nespēj piecelties. Teritorijā nav konstatētas traktortehnikas pēdas, kas liecinātu par rupjās barības - siena piegādi pēdējās nedēļas laikā, kopš nokusis sniegs. 2026. gada 8. martā ir piegādāta barība, kas nespēj kompensēt ilgstošo ēdiena (rupjās barības) trūkumu, kādēļ daudzi dzīvnieki ir slimi un bezpalīdzīgā stāvoklī. Vienlaicīgi konstatēts, ka dzīvnieki atrodas pilnībā samīdītā dubļu un mēslu masā bez jebkādas veģetācijas vai sausas guļvietas. Dzīvnieki ir tiktāl novājējuši, ka nespēj patstāvīgi piecelties, kas liecina par kritisku fizioloģisko resursu izsīkumu.
Turpinot apsekošanu, apsekoto mirušo dzīvnieku skaits uz 2026. gada 10. martu sasniedzis 79. Arī pārējiem dzīvniekiem novērojamas izteiktas novājinājuma pazīmes, kas liecina par iespējamu nepietiekamu barošanu un ilgstošu badu.
