Cēsu novadā iecerēts būvēt vēl vēja parku ar vēl nebijuša augstuma turbīnām

© Kaspars Krafts f64

Vēja parku attīstītājs SIA "Vindr Latvia" Cēsu novadā grib būvēt vēja elektrostaciju (VES) parku "Amata un Bērzkrogs" ar līdz 300 metriem augstiem torņiem ar astoņu megavatu (MW) jaudu, lai gan turbīnas ar šādu augstumu un jaudu pagaidām vēl neražo, liecina informācija likvidētās Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā.

Saskaņā ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesā pieteikto ieceri vēja parkā "Amata un Bērzkrogs" plānots uzstādīt līdz 43 VES, kuru kopējā jauda varētu sasniegt apmēram 344 MW.

Precīzs VES novietojums un skaits, kā arī uzstādāmo VES modelis un tehniskie raksturlielumi vēl nav noteikti, un IVN procesā paredzēts vērtēt vairākus VES modeļus, kopējo uzstādāmo VES skaitu, to izvietojumu un vēja parka kopējo jaudu.

Lai nodrošinātu saražotās elektroenerģijas nodošanu kopējā tīklā, tikšot izbūvēta jauna apakšstacija, kma paredzēts pieslēgt 330 kilovoltu (kV) elektropārvades līnijai "Aizkraukle-Valmiera", iecerējis attīstītājs.

Atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" publicētajai informācijai izpētes teritorijā atrodas vairākas īpaši aizsargājamā dabas teritorija - dabas liegums "Amatas staignāju meži", septiņi mikroliegumi, kā arī tā robežojas ar vienu mikroliegumu. Izpētes teritorijas sešu kilometru apkārtnē atrodas vairākas īpašas aizsardzības dabas teritorijas, tostarp Gaujas Nacionālais parks, kas iekļauts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ("Natura 2000") sarakstā un ir nozīmīgākais aizsardzības objekts reģionā, kā arī vairāki dabas pieminekļi - Dāvida dzirnavu avoti, Zīlēnu saldūdens kaļķiežu iegula, Rauņa slāņi un Kaļļu avoti. Izpētes teritorijas sešu kilometru rādiusā reģistrēti vairāki mikroliegumi, kas veidoti īpaši aizsargājamu putnu sugu un īpaši aizsargājamu biotopu aizsardzībai.

Jau ziņots, ka "Vindr" vēja parkos Latvijā sola investēt līdz 600 miljoniem eiro, un kopējā enerģijas ražošanas jauda visos "Vindr" vēja parkos Latvijā, ja tiešām tādi tiktu uzbūvēti, pārsniegtu 600 MW.

"Vindr" sniegtā informācija liecina, ka tas ir atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs, kas īsteno 72 saules un vēja enerģijas projektus četrās valstīs - Latvijā, Igaunijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Latvijā "Vindr" teorētiski iecerējis vēja un saules enerģijas parkus ar 1,2 GW kopējo kapacitāti.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Vindr Latvia" 2024. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 329 630 eiro apmērā. "Vindr Latvia" reģistrēta 2023. gadā, un tās pamatkapitāls ir 3780 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Norvēģijā reģistrētā kompānija "Vindr".