DAP: Ķemeru Nacionālajā parkā ir "sevišķi bēdīga" situācija ar apmeklētāju atkritumiem
Katru gadu Ķemeru Nacionālajā parkā tiek izgāztas vairāk nekā 15 tonnas atkritumu, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) apkopotie dati.
DAP norāda, ka rudenī mežos dodas tūkstošiem pastaigu cienītāju un sēņotāju, lai baudītu dabu un tās veltes. Tomēr nereti viņi mežā atklāj ne tikai dabas skaistumu, bet arī atkritumu kaudzes.
"Sevišķi bēdīga situācija ir Rīgas tuvumā esošajā Ķemeru Nacionālajā parkā. Šajā īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā izgāzto atkritumu apjoms ik gadu pārsniedz 15 tonnas," aģentūru LETA informē DAP.
Īpaši daudz atkritumu Ķemeru Nacionālajā parkā pārvaldes darbinieki savāc rudenī, kad cilvēki vietās, kas ir tālāk no tūrisma takām, tos uziet sēņojot un ziņo par tiem lietotnē "Vides SOS". Tūristi dabas teritorijā rada arvien mazāk atkritumu, bet pieaug to cilvēku skaits, kas izgāž būvniecības atkritumus.
Mūsu novērojumi liecina, ka cilvēki tos izmet sistemātiski. Pēdējā vedumā, ko mūsu darbinieki savāca mežā, bija vairāk nekā tonna bitumena jumta seguma. Acīmredzot, par tā utilizēšanu oficiālā atkritumu izgāztuvē īpašnieks nav vēlējies maksāt, tādēļ atvedis un izgāzis to dabā," vērtē pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas vadītājs Artūrs Jansons.
Jansons uzsver, ka katrs dabā izmestais atkritumu kilograms tiek nodots atkritumu poligonā par nodokļu maksātāju naudu. "Ja atkritumi uzreiz nonāktu tiem paredzētajās vietās, cilvēkresursus un finanses, ko izmantojam to savākšanā un transportēšanā prom no dabas teritorijas, varētu likt lietā jēgpilnāk, piemēram, tūrisma infrastruktūras uzturēšanā un atjaunošanā," skaidro DAP pārstāvis.
Nacionālie parki Latvijā dibināti, lai aizsargātu dabas vērtības, kā arī veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību. Ķemeru Nacionālo parku gadā apmeklē ap 100 000 tūristu.
"Skumji, ka šajā īpašajā teritorijā konstatējam tik lielu apjomu atkritumu. To izgāšana demonstrē cieņas trūkumu pret dabu un tās apmeklētājiem. Atkritumi šeit veido ainaviski nepievilcīgu skatu un rada dabai un cilvēkam ievērojamu kaitējumu," pauž Jansons.
Būvniecības atkritumi satur ķīmiskas vielas, piemēram, krāsas, cementa sastāvdaļas, plastmasu un metālu, kas var izskaloties augsnē un gruntsūdeņos, apdraudot gan augu attīstību, gan ūdens kvalitāti apkārtējā vidē. Dzīvniekiem asi metāla vai stikla gabali var izraisīt savainojumus, bet plaisas un atveres būvgružos ir potenciāli nāves slazdi mazākiem putniem un zīdītājiem. Betona atkritumi kavē gaisa un ūdens piekļuvi augsnei, izraisot augsnes degradāciju.
DAP norāda, ka atkritumi izjauc dabas līdzsvaru un samazina bioloģisko daudzveidību, kas ir sevišķi bīstama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur katra suga un biotops ir nozīmīgs ekosistēmu funkcionēšanai un ilgtspējīgai pastāvēšanai.
