VIDEO. Vents Armands Krauklis par FM piedāvājumu: Tas nav samērīgi
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) vēršas pie sabiedrības, skaidrojot, kāpēc pašvaldības nav apmierinātas ar Finanšu ministrijas piedāvājumu, kas skar pašvaldību budžetus. Trešdien, 24.septembrī, notiks kārtējais sarunu raunds starp Finanšu ministriju (FM) un pašvaldībām tieši par šo jautājumu.
"Ir izskanējis, ka pašvaldības ir vienīgās, kurām nākamgad budžetos gaidāms pieaugums, lai gan visur citur valstī gaidāms samazinājums, un ka pašvaldībām ir jābūt pateicīgām par vidējo pieaugumu par 6%. Taču, ja skatās, kādi pašvaldībām būs izdevumi nākamajā gadā - jauni un tādi, kas izriet no grozījumiem normatīvajos aktos, tad lielākajai daļai pašvaldību šis pieaugums nesegs izdevumus," sacīja V. A. Krauklis.
Pašvaldību budžetus nākamgad negatīvi ietekmēs inflācija un sociālo izmaksu kāpums. Piemēram, garantētā minimālā ienākuma kāpumam vajadzēs par 13% lielākus līdzekļus, trūcīgās personas statusa pabalstiem vajadzēs par 13% vairāk, arī maznodrošinātās personas pabalstiem vajadzēs par 13% vairāk. Tēriņus ietekmēs arī sniegtie pakalpojumi sociālās aprūpes centros, bērnu namos, krīzes centros, patversmēs, dienas centros, kas ir obligāti katrai pašvaldībai, un tur vidējais izmaksu palielinājums būšot 10%- 16%.
Pašvaldību izdevumi kāps arī saistībā ar minimālās algas un neapliekamā minimuma palielinājumu. Palielinoties neapliekamajam minimumam, no vienas puses cilvēki iegūst, viņiem ir vairāk naudas makā, bet par šo daļu samazinās pašvaldību budžeti.
"Runājot par minimālās algas paaugstināšanu, ir skaidrs, ka pašvaldībā nevar pacelt minimālo algu tikai tiem darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, kas parasti ir tehnisko darbu darītāji, jo darbinieks ar augstāko izglītību saņems teju tādu pašu algu vai tā atšķirsies tikai nedaudz," pauda Krauklis. Viņš uzskata, ka tas nav pareizi. Pašvaldībās daudzi speciālisti saņem uz pusi mazāk nekā tādi paši speciālisti valsts iestādēs. Darbinieki no pašvaldībām aizplūst uz valsts iestādēm.
Iepriekšējā vienošanās protokolā bija paredzēts, ka pašvaldības saņem subsīdiju vai atbalstu, kas kompensē šo izmaksu kāpumu, bet tas samazināts par 58 miljoniem eiro. Ja mēs dzirdam, ka kopā valsts plāno ietaupīt 160 miljonus eiro, tad vienu ceturto daļu no visiem valsts ietaupījumiem jeb 58 miljonus eiro dod pašvaldības. Tas nav samērīgi.
Kraukļa vērtējumā, samazinājumi valsts un pašvaldību pusēs neesot proporcionāli. Pašvaldības piekrītot, ka nedaudz samazinājums tām varētu būt, taču tas nedrīkst būt lielāks nekā valsts pusē, jo izmaksu kāpums nākamgad pašvaldībās vairākās pozīcijās "noēdīšot" visu budžeta pieaugumu.
Pašvaldības sarunās aicināja valdību samazināt tām uzliktās funkcijas vai samazināt birokrātiju, bet tas nav piepildījies.
Krauklis skaidro, ka iepriekšējos gados pašvaldībām obligāti ir bijis jānodrošina datu aizsardzības speciālists, energoauditors, iekšējā audita speciālists, ceļu auditors, pašvaldības policija, jaunatnes speciālists. Tie esot jauni amati, kas ir obligāti, bet kam valsts pretī neesot devusi finansējumu. Birokrātijas samazinājuma vietā katru dienu pašvaldības saņemot jaunus uzdevumus, sūkstījās Krauklis.
