Gleznojums uz Talsu rajona izpildkomitejas ēkas iekļauts aizsargājamo pieminekļu sarakstā
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti vairāki mākslinieces Lidijas Auzas sienas gleznojumi jeb panno divās ēkās Talsos, liecina Kultūras ministrijas rīkojums.
Kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts panno triptihs "Kurzeme" Kareivju ielā 7 un panno "Deviņu pakalnu pilsēta" un "Satikšanās", "Savienošanās" Lielajā ielā 25.
Triptihs "Kurzeme" trīs panno ir gleznoti laikā no 1973.-1976.gadam tolaik jaunuzceltajai Talsu rajona izpildkomitejas, bet tagad Talsu novada domes ēkai, kas būvēta pēc tipveida projekta un kuru veido divi četrstāvu korpusi, atsevišķā sēžu zāle un divi ēkas apjomus savienojoši korpusi.
Gleznojumi atrodas vienā no šiem savienojošiem korpusiem - vestibilā, pie tā sānu sienas, iepretim stiklotai sienai, kas rada iespēju gleznojumus aplūkot arī no ārtelpas. Savulaik tas devis pamatu par šo objektu runāt kā par vienu no pirmajiem arhitektūras, dabas un monumentālās glezniecības sintēzes paraugiem Latvijā. Triptihu veido trīs monumentāli panno - lielākie zināmie sienu gleznojumi Latvijā.
Katrs panno sākotnēji gleznots uz vairākiem atsevišķiem taisnstūrveida fragmentiem, kas darba beigās savienoti vienā veselumā. Katram no trīs gleznojumiem ir savs atšķirīgs sižets, taču tos visus vieno Kurzemes tēma, kas atklāta novadam raksturīgu ainavu attēlojumā un folkloras tēlos. Iepretim atturīgajai, racionālajai celtnes arhitektūrai gleznojumi veidoti ekspresīvi, košās, piesātinātās krāsās, ar dinamisku kompozīciju, kuru caurvij līkloču joslas, kļūdamas ne tikai par katras kompozīcijas organizējošo elementu, bet arī visu trīs gleznojumu vienojošo mākslinieciski dekoratīvo motīvu.
Nozīmīgs gleznojumu aspekts ir tajos izmantotā tehnika - balta polivinilacetāta (PVA) temperas krāsa apvienojumā ar eļļas krāsām. PVA temperas plastiskums māksliniecei Auzai ļāvis veidot bagātīgi fakturētu gleznojumu virsmu, kurai pēc tam pāri klāts vai nu blīvs un sedzošs, vai arī caurspīdīgs, lazējošs eļļas krāsu slānis.
Foajē sienas kreisajā pusē ir izvietots panno ar nosaukumu "Dziedāj’ tautu tīrumā". Kompozīcijas kreisajā malā attēlota stilizēta sievietes figūra tautastērpā, pa labi no tās plešas panorāmiska Talsu apkārtnes ainava ar ezeru, govju ganāmpulku, kokiem, vējdzirnavām un pilskalnu.
Vidējais panno ir veltīts zvejniecības tēmai, tā nosaukums ir "Jūriņ’ prasa smalku tīklu". Kompozīciju no abām pusēm apņem monumentālas zvejnieku figūras, kuras tur zvejas tīklu, atveidotu gar gleznojuma apakšējo malu. Virs tīkla attēlota krasta josla un ūdens baseins, kam pāri stiepjas debesjums.
Sienas labajā pusē izvietotā panno nosaukums ir "Jāņu nakti līgot gāju, novadiņu aplīgot". Kompozīcijas labajā pusē ir atveidots stilizētu figūru pāris - sieviete un vīrietis tautiskos tērpos. Ar līkloču joslām kompozīcija ir sadalīta laukumos, kurus aizpilda dekoratīvi koku un augu motīvi, vienā no laukumiem attēlota panorāmiska Talsu ainava - koku puduru ieskauti balti nami ar sarkaniem jumtiem un gaišas jaunceltnes.
Savukārt panno "Deviņu pakalnu pilsēta" atrodas 20.gadsimta 30.gadu otrajā pusē uzceltas un 40.gados pārbūvētas divstāvu ēkas otrajā stāvā, kur no 70.gadu otrās puses bija izvietota Talsu pilsētas izpildkomiteja, bet tagad - Talsu mākslas skola. Sākotnēji panno tika veidots izpildkomitejas apspriežu zālei, kas tagad ir mākslas skolas mācību telpa.
Panno sastāv no 216 atsevišķi gleznotiem fragmentiem - nelielām kvadrāta formāta kompozīcijām, kas savienotas vienā veselumā. Kompozīcijas ir divu veidu - lielākajā daļā no šīm kompozīcijām ir reljefs dažādu koku lapu attēlojums uz vienkrāsas fona, turklāt starp tām nav divu vienādu lapu attēlojumu. Otru kompozīciju grupu veido deviņas ainavas, kurās, balstoties uz leģendu par Talsiem kā deviņu pakalnu pilsētu, attēloti deviņi Talsu pakalni, un kuras izkārtotas vienkopus panno labajā pusē. Visās kompozīcijās attēlotie motīvi veidoti ar reljefu gaišu līniju, kas izceļas uz tumšāka - košā tonī krāsota fona. Turklāt foni ir dažādos toņos - brūni, zaļi, oranži, dzelteni, kas ļāvis mazās kompozīcijas atkarībā no fona krāsas grupēt, veidojot dekoratīvu ģeometrisku kopējās lielās kompozīcijas rakstu.
Mākslinieces izmantotā tehnika - biezā, reljefā slānī klātā PVA tempera apvienojumā ar eļļas krāsām piesātinātos toņos rada iespaidu par gleznojuma virsmu kā par keramikas flīzi.
Panno "Satikšanās", "Savienošanās" atrodas šajā pat ēkā, kuras pirmajā stāvā kopš 1980.gada ir izvietota Talsu dzimtsarakstu nodaļa.
Panno "Satikšanās" rotā ēkas vestibila sienu pa kreisi no ieejas. Tas sastāv no 24 atsevišķi izstrādātiem fragmentiem, kuri darba beigās savienoti vienā veselumā. Panno kopējo kompozīciju veido divas mazākas kompozīcijas, kurās attēlots katrā atšķirīgs divu figūru motīvs un kuras izkārtotas pamīšus - šaha galdiņa rakstā. Katrai no abām kompozīcijām ir arī atšķirīga krāsu gamma - brūni, pelēki un dzelteni toņi vai brūni, pelēki, zili un zaļi toņi.
Panno "Savienošanās" atrodas laulību reģistrācijas zālē, pie gala sienas. Arī to veido 39 atsevišķi gleznoti fragmenti, kas beigās savienoti kopējā kompozīcijā, turklāt šajā gadījumā tie kārtoti nevis plaknē, bet reljefi - ar izvirzītu panno centrālo daļu un sānu daļām. Katra fragmenta kompozīcijas centrā ir attēlots divu savienotu figūru motīvs, ap kuru kārtoti abstrakti laukumi un formas. Panno ir gandrīz monohroms - ar nelielām baltā un bronzas toņu variācijām. Abus panno māksliniece Auza gleznojusi autortehnikā - pirmais slānis ir veidots ar baltu PVA temperu, kuras plastiskums ļāvis panākt pastozu, īpaši reljefu gleznojuma faktūru.
Rīkojumā norādīts, ka visu panno saglabājamās vērtības ir oriģinālais materiāls un izpildījuma tehnika, objektu kopums, ansambļa vienotība, vēsturiskais (vietas) konteksts, mākslinieciskā kompozīcija, krāsa, virsmas apdare, dekoratīvais risinājums, izpildījuma amatnieciskā kvalitāte, laikmetu raksturojoša tehnoloģija.
