Rundāles pils muzejam pārņemot Mežotnes pili, šovasar apmeklētājiem plānots atvērt tās otro stāvu, ceturtdien žurnālistus informēja muzeja direktore Laura Lūse.
Pēc Lūses vārdiem, muzejs ar gandarījumu un entuziasmu ir uzņēmies sabiedrisko pienākumu un atbildību rūpēties par Mežotnes pils kompleksa turpmāku saglabāšanu un pakāpenisku atjaunošanu, atvēršanu un atgriešanu sabiedriskajā apritē.
Lūse klāstīja, ka konkrētais reģions Bauskas novadā, kur atrodas Rundāles pils, Mežotnes baznīca un pils, kā arī citi kultūras objekti, ir blīvs no kultūrvēsturiskā mantojuma piedāvājuma viedokļa, līdz ar to tas var būt labs kultūras tūrisma produkts, kuru piedāvāt apmeklētājiem.
Rundāles pils muzeja direktore sacīja, ka patlaban Mežotnes pils sabiedrībai tiks piedāvāta tāda, kāda tā ir, ņemot vērā, ka pils ilgstoši bijusi slēgta, taču ar katru nākamo gadu iecerēts piedāvāt aizvien jaunu programmu ar izstādēm, jauniem uzlabojumiem ekspozīcijā.
Lūse norādīja, ka muzejs vērtēs, kā tālāk attīstīt restorāna piedāvājumu un, iespējams, viesmīlības pakalpojumus sadarbībā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. Viņa teica - ja būs iespējams, šo jautājumu varētu sākt risināt šogad, vēlākais - nākamgad.
Masu mediju pasākumā Kultūras ministrijā (KM) ceturtdien tika parakstīts līgums par Mežotnes pils pārņemšanu Rundāles pils muzeja apsaimniekošanā. Starp muzeju un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēgtais līgums ir spēkā līdz 2030.gada 14.maijam.
KM parlamentārā sekretāre Signe Grūbe norādīja, ka Mežotnes pils ir izcilākais klasicisma un ampīra stila arhitektūras un dekoratīvās mākslas piemineklis Latvijā, kas atrodas VNĪ īpašumā. Viņa uzsvēra, ka kopš 2021.gada Mežotnes pils ikdienā nav tikusi izmantota un tās durvis bijušas aizslēgtas.
Viņa atzīmēja, ka KM prioritāte vienmēr ir bijusi kultūras mantojuma saglabāšana un bijis skaidrs uzstādījums, ka Mežotnes pilij ir jābūt atvērtai sabiedrībai. 2024.gada jūnijā tika izveidota darba grupa, lai sagatavotu Mežotnes pils tālākās izmantošanas scenārijus. Ziņojuma izstrādāšanā iesaistījās gan KM, gan Finanšu ministrijas, gan Nacionālā Kultūras mantojuma padomes, VNĪ un Bauskas novada pašvaldības pārstāvji.
Pēc Grūbes paustā, tika izskatīti vairāki scenāriji, un viens no tiem bija saistīts ar Mežotnes pili kā Rundāles pils filiāli. KM parlamentārā sekretāre skaidroja - lai Rundāles pils muzejs varētu uzņemties jaunas saistības, bija nepieciešams īstenot arī juridiskā statusa maiņu. Tas savukārt ļauj efektīvāk izmantot ierobežotos finanšu resursus un vajadzības gadījumā daļu no Rundāles pils muzeja ieņēmumiem novirzīt arī Mežotnes pils darbības uzsākšanai.
Aprīlī darba grupa varēja vienoties arī par konceptuālā ziņojuma galīgo variantu un par turpmāko rīcības scenāriju apstiprināja piedāvāto par Mežotnes pils kompleksa daļēju funkcijas maiņu, nododot nekustamo īpašumu, tai skaitā lauksaimniecības zemi, bez atlīdzības lietošanā un apsaimniekošanā vai īpašumā, ar mērķi izveidot Rundāles pils muzeja filiāli.
"Apzinoties Mežotnes pils nozīmi plašākā kultūrvēsturiskā kontekstā ir ļoti svari nodrošināt atbildīgi kompleksa apsaimniekošanu. Rundāles pils muzejs ir enerģijas pilns un atvērts, lai Mežotnes pils šovasar atvērtu savas durvis," teica Grūbe.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs atzīmēja, ka darba grupa ir strādājusi ne tikai procesam, svarīgākais - ir sasniegs rezultāts, kas ir Mežotnes pils nodošana Rundāles pils muzejam. Viņš norādīja, ka muzejam nav tikai vēlme, bet zināšanas un kompetence, vīzija, kā attīstīt Mežotnes pili kopējā Rundāles pils kompleksā.
Viņš piebilda, ka iepriekšējos gados VNĪ ir vērtējuši alternatīvus scenārijus, kā varētu radīt saturu un atdzīvināt Mežotnes pili, kā arī dot sabiedrībai tai piekļuvi. Tikuši izskatīti vairāki modeļi - pils nodošana pašvaldībai, publiskā privātā partnerība un īpašuma izsole.
"Jāsaka, ka šis risinājums, pie kura nonāca darba grupa, par ko ir pieņemts lēmums un vienošanās, ir ilgtspējīgs. Tas ļaus atdzīvināt Mežotnes pili un radīt saturu kopā ar Rundāles pils muzeju," teica Griškevičs.