Gan pašvaldība, gan iedzīvotāji šokā par valdības lēmumu nojaukt vēsturisku ēku Madonā

Kultūrvēsturisko vērtību aizstāvji un vietējās pašvaldības pārstāvji asi kritizē Iekšlietu ministrijas ieceri nojaukt gandrīz simtgadīgo Madonas ugunsdzēsēju depo ēku, lai atbrīvotu vietu katastrofu pārvaldības centriem, vēsta 360TV Ziņas.

Vēsturiskais ugunsdzēsēju depo Madonā drīzumā varētu tikt nojaukts.

Iemesls - valsts apņemšanās pret Eiropas Komisiju samazināt CO₂ izmešus, nojaucot lielu ēku platību, lai būvētu jaunus centrus.

Šī nosacījuma izpilde ir priekšnoteikums, lai Latvija saņemtu gandrīz 40 miljonu eiro lielu finansējumu.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs kopā ar pašvaldību ir nosūtījis atklātas vēstules atbildīgajām institūcijām, taču atbildes līdz šim nav saņemtas. Muzeja vēsturnieks Reinis Auziņš situāciju vērtē kritiski: “Tā ir diezgan liela nolaidība, ja mēs šādu ēku varam tā vienkārši pazaudēt.”

Muzeja direktore un Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde norāda: “Ja mēs sekojam, kas notiek citur pasaulē, tad depo ēkas var piemērot citiem apstākļiem. Saglabājam vēsturisko nozīmi, saglabājam arhitektonisko un tai pat laikā viņu apdzīvo ar sabiedrībai vajadzīgām aktivitātēm.”

Arī pašvaldība ir neizpratnē, jo jauno katastrofu centru būvējusi uz savas zemes, cerot apmaiņā saņemt veco ēku. Madonas apvienības pārvaldes vadītājs Guntis Ķeveris atklāj: “Tā ir pašvaldības zeme, ko uzdāvinājām valstij. Saruna, kad meklēja zemi, bija, ka mēs varētu pretendēt uz šo ēku. Nevienā brīdī nevienam nedeva informāciju, ka šī ēka tiks nojaukta.”

Valsts puse gan uzsver, ka par nojaukšanu brīdināts jau projekta sākumā. Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa ir kategoriska: “Šobrīd post factum atjēgties, ka tur kāds arhitekts, kurš ir vairākus varbūt uzbūvējis, un tas tornītis ir tāds kā Igaunijā vai vēl kaut kur, nu tas sanāk arī nekorekti.”

Turklāt, kā norāda Innusa, pretestība projektam varot radīt nopietnas sekas: “Viņi, protams, ar šo procesu ļoti kavē mūsu saistību izpildi. Tam var būt sekas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.”

Projekta ietvaros visā Latvijā paredzēts nojaukt ap 20 ēku. Līdzīgu pretestību kā Madonā izrāda arī Aizputē. Vietējās kopienas pārstāve Signe Pucena norāda: “Ir jāskatās arī, ko tajās vietās pati kopiena domā, pirms tik drastiski kaut kam ķerties klāt. Mēs uz to skatāmies kā uz tādu nesaimniecisku rīcību.”

Diskusijā iesaistījies arī arhitekts un arhitektūras kritiķis Artis Zvirgzdiņš, kurš norāda: “Nojaukt vēsturiskās ēkas, pat ja to sākotnējā funkcija vairs nav aktuāla - tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības ilgtspējības principiem.”
Iekšlietu ministrija gan negrasās mainīt savus plānus, bet Madonā un Aizputē sabiedrība sola turpināt cīņu par industriālā mantojuma saglabāšanu.