"Viņš nepadevās līdz pēdējai mūža nodzīvotajai dienai," Tukuma slimnīcā paziņo sēru vēsti

© Depositphotos

Šī gada 17. februāra mūžībā devies "Tukuma slimnīcas" ķirurgs Valērijs Balandins.

Tukuma slimnīca vēsta, ka "Valērija dzīves misija bija palīdzēt citiem, viņš to darīja teju līdz pēdējam elpas vilcienam.
Valērija dzīve mainījās 2023. gada jūnijā, kad viņš nolēma veikt plānveida pārbaudi.
Pēc virknes diagnostisko izmeklējumu atklājās, ka viņam ir aizkuņģa dziedzera vēzis ar metastāzēm aknās. Šī diagnoze bija milzīgs šoks visiem, jo iepriekš viņš nesūdzējās par nopietnām veselības problēmām.
Kopš tā laika Valērija dzīve mainījās pilnībā. Arī tad, kad cerības bija pavisam mazas, Valērijs negrasījās padoties.
Viņš nepadevās līdz pēdējai mūža nodzīvotajai dienai.
Kolēģi Valēriju raksturoja kā labu ārstu, sirsnīgu cilvēku, jauku kolēģi un galvenais - cīnītāju.
Arī "Tukuma slimnīcas" kolektīvs izsaka līdzjūtību ģimenei un pateicību ik vienam par atbalstu, kad Valērijs to lūdza. Viņš to ļoti novērtēja."

Ekrānšāviņš

Latvijā

“Neviena paaudze nav iztikusi bez kara,” savulaik teica kāds mans paziņa, gados vieds un tālredzīgs. Toreiz gribējās strīdēties pretim, sak, mūsu paaudze iztiks bez kara! Šodien sāku domāt, ka man nebija taisnība: karš mūs jau ir skāris. Un ar karu neatraujami saistās deportācijas, kas Latvijā notikušas vairākkārt. Mēs atceramies 1949. gada 25. martu, kad uz Sibīriju tika aizvesti 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Tostarp arī mana vecmāmiņa Eleonora Tuče. Viņai tolaik bija 53 gadi.

Svarīgākais