Beberu un Piņķu ciematu tuvumā plāno samazināt mežacūku populāciju

© f64.lv, Jānis Saliņš

Drīzumā varētu tikt samazināta mežacūku populācija Beberu un Piņķu ciematu tuvumā, ziņo Mārupes novada dome.

Ik pa laikam sociālajos medijis parādās informācija par mežacūku izdarītiem postījumiem šajos ciematos. Iepriekš TV3 raidījums "Bez tabu" ziņoja, ka mežacūkas Beberu ciemā mēdzot viesoties arī gaišā dienas laikā. Iedzīvotāji pauduši bažas par savu, īpaši bērnu drošību.

Pašvaldībā aģentūrai LETA skaidroja, ka Mārupes novada pašvaldības Medību koordinācijas komisija esot informēta par mežacūkām novada teritorijā un to radītajiem postījumiem.

Tikai pēc konkrētā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska iesnieguma saņemšanas komisija esot tiesīga lemt par mežacūku postījumu ierobežošanu, medījot tās. Ne komisija, ne Valsts meža dienests nesaskaņos medību organizēšanu tur, kur var pastāvēt drošības apdraudējums.

Komisija ir pieņēmusi lēmumu ierosināt Valsts meža dienesta Centra virsmežniecībai atļaut medīt vairāk nekā 25 zemes vienībās Babītes un Mārupes pagastos.

Līdz šim novada medību kolektīvi aktīvi iesaistoties postījumu novēršanā minētajās zemes vienībās nomedījuši 58 mežacūkas.

Saskaņā ar Medību koordinācijas komisijas rīcībā esošo informāciju, tuvākajās laikā Valsts meža dienests iekļaušot medību iecirkņa teritorijā SIA "Rīgas meži" piederošos nekustamos īpašumus, kas piegulst Beberu un Piņķu ciematu teritorijām.

Tiklīdz tas tiks darīts, medību tiesību lietotājs, maksimāli ievērojot drošības noteikumus, uzsāks aktīvu mežacūku populācijas samazināšanu, tās medijot.

Komisija un vietējie mednieku kolektīvi, kas aktīvi iesaistījušies postījumu novēršanā, pārrunā ar SIA "Rīgas meži" un citiem nekustamo īpašumu īpašniekiem iespējas par medību tiesību nodošanas līgumu slēgšanu, lai veidotu vienlaidus medību iecirkņu platības un atbilstoši normatīvo aktu prasībām varētu sekmīgi samazināt mežacūku populāciju, skaidroja pašvaldībā.

Latvijā

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojums netiek plānots izmaksu efektīvā veidā – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023. gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Svarīgākais