VIDEO. Vētra Mērsragā izsviež koka kuģa vraku

© Ekrānuzņēmums

Mērsragā pēdējās vētras laikā no jūras izskalots iespaidīga izmēra koka kuģa vraks. Latvijas Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē secina, ka atradums noteikti ir vērtīgs, vēsta Latvijas Radio.

Līdzīgs vērtīgs atradums šogad bijis arī Rīgas līcī. Rīgas līcī septembrī atrastais kuģa vraks virzīts iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, aģentūru LETA informēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Linda Zonne-Zumberga.

Viņa atzīmēja, ka 29. oktobrī pārvalde noteikusi jaunatklāta kultūras pieminekļa statusu kuģa vrakam Rīgas līcī pie Daugavgrīvas. Smiltīs ieskalotais un daļēji erodējušais koka kuģis pie Daugavgrīvas nogrimis 17. līdz 18. gadsimtā.

NKMP uzsver - īpaši izceļams, ka uz vraka saglabājusies mortīru šāviņu krava, kas ir lielākais zināmais šāda veida atradums Latvijas arheoloģiskajā materiālā.

2024. gadā, veicot zemūdens kultūras mantojuma apzināšanas darbus Daugavgrīvas piekrastē, ir atklāti vēl vairāki nozīmīgi zemūdens kultūras mantojuma objekti, kuru atbilstību valsts aizsargājamu kultūras pieminekļu statusam NKMP vērtēs pēc pilnīgākas informācijas apkopošanas.

NKMP uzsver, ka daļa no Latvijas teritoriālajos ūdeņos esošajiem vrakiem ir izlaupīti, nelikumīgi izceļot uz tiem esošos priekšmetus. Šī ir daļa no maz apzinātā zemūdens kultūras mantojuma, kas ir pakļauts dabas ietekmes un cilvēku apzinātas postīšanas riskam.

NKMP informē, ka no jebkura zemūdens objekta ir aizliegts izcelt mantu, tajā skaitā no kuģu un citu nogrimušu transportlīdzekļu vrakiem. Kuģu vraki ir pakļauti īpašumtiesībām, kā arī tie var būt bojā gājušu jūrnieku mirstīgo atlieku atdusas vietas.

Tāpat NKMP atgādina, ka par atradumiem, tajā skaitā kuģu vrakiem, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem nekavējoties jāziņo NKMP.

Latvijā

Kopš rudens notiek Latvijas puses darba grupas un skandināvu telekomunikāciju kompānijas TELIA sarunas par to, ko darīt ar “Latvijas mobilo telefonu” un TET. Dažādus scenārijus sagatavoja Ekonomikas ministrijas un aktīvu pārvaldītāja POSSESOR izvēlētie konsultanti. Pirms nedēļas aiz slēgtām durvīm ar tiem pirmo reiz iepazīstināta Valdība. Un faktiski vienlaikus Latvija no TELIA saņēmusi ziņu, ka skandināvi no amata vēlētos noņemt LMT vadītāju Juri Bindi. Uzņēmējs Normunds Bergs intervijā “Nekā Personīga” šādu soli raksturo īsi - tas ir reiderisms.

Svarīgākais