Ar ko iedzīvotāju padome atšķirsies no kašķīga iedzīvotāja?

© Ekrānuzņēmums/360Tv

Daudzās Latvijas pašvaldībās aktīvākie iedzīvotāji ir apvienojušies Iedzīvotāju padomēs, lai brīvprātīgi un bez maksas pārstāvētu iedzīvotāju intereses un ietekmētu pašvaldības lēmumus. Šoruden pirmās Iedzīvotāju padomju padomēs, lai brīvprātīgi un bez maksas pārstāvētu iedzīvotāju intereses un ietekmētu pašvaldības lēmumus.

Šoruden pirmās Iedzīvotāju padomju vēlēšanas paredzētas Talsu novadā, taču, kā noskaidroja TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”, iedzīvotāju interese ir gaužām maza. No 22 ieplānotajām 12 padomēs pirmajā kārtā nepieteicās nepieciešamais kandidātu skaits, tāpēc pieteikšanās termiņš tika pagarināts.

Ir darba dienas vakars, un kāds pulciņš iedzīvotāju sanākuši uz informatīvo sanāksmi. Tomēr izrādās, ka tie ir ne tikai Valdemārpils, bet arī vairāku apkārtējo teritoriju iedzīvotāji - vismaz trīs iedzīvotāju padomēm. Tātad, ja izdala uz galviņām, nemaz tik daudz to interesentu katrai padomei nesanāk. Iedzīvotāji min - varbūt kurzemnieki kautrīgi un līdz galam informāciju par iespēju nemaz nav pamanījuši.

Šī bija pēdējā tikšanās ar iedzīvotājiem, un pagaidām pagarinājuma laikā pieteikušies tikai aptuveni pieci cilvēki. Dažās vietās vispār tikai viens kandidāts, bet mazākajā padomē vajag piecus cilvēkus. Taču ar ko iedzīvotāju padome atšķirsies, piemēram, no kašķīga vai vienkārši aktīva iedzīvotāja, kas tāpat dodas tikties ar deputātiem, skatās domes sēdes vai pat ierodas uz tām klātienē?

Žanete Grīnberga, iedzīvotāju padomju konsultante atklāj: “Es pat nevarētu teikt, ka viņi atšķiras. Viņi ir tieši tādi paši, kas iet kašķēties. Vienīgais tas, ka viņu ieteikumi, viņu lēmumi, kas tiks pieņemti šajās padomēs, tas viss būs publiski pieejams. Līdz ar to viņi tiks varbūt vairāk sadzirdēti nekā tie iedzīvotāji, kas padomēs nedarbosies.”

Iedzīvotāji darbosies kā brīvprātīgie, tomēr Talsu novadā process izveidots diezgan sarežģīti - vēl būs Iedzīvotāju padomju vēlēšanas, kas provizoriski notiks oktobra beigās. Talsu novada pašvaldība nenoliedz, ka ir sarežģīti, taču to darot pirmo reizi un no kļūdām mācīšoties. Un kā reiz šis varētu būt jautājums, kurā pašas iedzīvotāju padomes varēšot palīdzēt, lai nākamreiz viss jau vienkāršāk.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais