Valdība noregulē darbības ar kūtsmēsliem
Uz lauka izkliedējot karbamīdu, tas turpmāk būs jāiestrādā augsnē, paredz otrdien valdības pieņemtie grozījumi prasībās ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma.
Tāpat noteikts minimālais dokumentu apmērs darbībām ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka patlaban lauksaimniekiem jāievēro virkne prasību, lai aizsargātu augsni un ūdeni no lauksaimnieciskā piesārņojuma ar nitrātiem, kā arī ierobežotu amonjaka emisiju. Latvijai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, noteikti amonjaka emisijas mērķi, taču Latvija to 2022.gadā neizpildīja.
Tādēļ grozījumi nosaka, ka izkliedējot urīnvielu - karbamīdu, tā ir jāiestrādā augsnē. Karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē, atjaunojoties veģetācijai.
Tāpat, uzglabājot un lietojot kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, lauksaimniekiem ir jāuzskaita un jādokumentē jebkurš iestrādāto, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzums un uzskaites dokumenti jāuzglabā vismaz trīs gadus. Tomēr noteikumos līdz šim nebija noteikts, ko šī uzskaite ietver vai satur, tāpēc ar grozījumiem norādīts minimālais dokumentu apmērs kūtsmēslu un fermentācijas atlieku aprites uzskaitei saimniecībā.
Turpmāk lauksaimniekiem būs jādokumentē un trīs gadus jāuzglabā informācija par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku daudzumu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju un lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu, kā arī fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas.