Valsts saņem pārmetumus par vienotas metodikas neesamību vētras radīto zaudējumu kompensāciju aprēķinam
Joprojām nav izstrādāta vienota metodika jūlija beigu vētras un plūdu radīto zaudējumu kompensāciju aprēķinam, paziņojumā pauž Jelgavas novada pašvaldība.
Novada domē atgādina, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) publiski paudusi nostāju, ka sagaida no pašvaldībām izvērtētus un pamatotus aprēķinus vētras un lietavu seku radīto postījumu novēršanai. Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot norādījusi, ka pašvaldība pārāk gausi apzina nepieciešamo kompensāciju apjomu.
"Savukārt Jelgavas novada pašvaldība vēlas atzīmēt, ka nākamajā dienā pēc valdības krīzes padomes sēdes, sazinoties ar VARAM, saņēma informāciju, ka taps kritēriji un grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas pašvaldībām ļaus piemērot skaidru metodiku, ko piemērot radīto postījumu finansiālo zaudējumu kompensācijām," norāda domē.
Vietvara uzskata, ka pašvaldībām šoreiz nelīdz atbilde "izmantot tādu pat paraugu kā pērn", jo pagājušajā gadā vētra rāva jumtus, taču šajā gadā lietus pludināja pagrabus, dārzus, dzīvojamās telpas, laukus, ceļus, mitrināja sienas. "Šādos gadījumos nav tik viennozīmīgi piemērojami vieni un tie paši kritēriji," pārliecināti novadā.
Pašvaldībā arī uzsver, ka tā savus iedzīvotājus vēlas atbalstīt pēc iespējas pretimnākošāk, taču pašvaldībai ir jāsniedz skaidri signāli, ko tieši tā var kompensēt, turklāt šai kompensācijai jāsaskan ar valdības vienotu redzējumu par finansējuma apmēru vai nosacījumiem.
"Jelgavas novada pašvaldība ar nepacietību gaidīja šajās dienās vienotas metodikas izsludināšanu, lai tūlītēji varētu lemt par grozījumiem savos saistošajos noteikumos. Diemžēl pagaidām tādu nav," paziņojumā raksta pašvaldība.
Jelgavas novads kopumā ir apzinājis pašvaldības infrastruktūras zaudējumus 400 000 eiro apmērā. Tostarp vairāk nekā 98 841 eiro nepieciešami ceļu infrastruktūras bojājumu novēršanai, 86 752 eiro lauztu koku un to raisīto negadījumu risinājumiem, 53 200 eiro dažāda rakstura remontiem publiskām ēkām.
Atsaucoties uz pašvaldības aicinājumu, arī privātpersonas turpina rakstīt iesniegumus un pašlaik apzināts, ka teju 80 400 eiro ir dažāda rakstura postījumi dzīvojamām platībām iedzīvotājiem.
"Jāņem vērā, ka tieši tāpēc, ka nav vienotu kritēriju vai metodikas atbalstam, pašvaldībai trūkst vienota atbalsta mehānisma, jo cietuši ir tie, kam gājusi bojā raža, pagrabā izšķīdis kurināmais, applūdušas dzīvojamās telpas," norāda vietvara.
Šo zaudējumu kontekstā pašvaldība nemin lietavās cietušo ražu lauksaimniekiem, dārzeņu audzētājiem, kurus pašvaldība lūgusi vērsties Lauku atbalsta dienestā.
Kā ziņots, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes Siliņa pauda, ka pašlaik ir pāragri spriest, cik valstij izmaksās vētras un plūdu radītie zaudējumi.
Valdība rēķinoties ar iespējamo ietekmi uz valsts budžetu, tāpēc paredzēti līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka to izmantošanai jābūt "pamatotai un noteikti izvērtētai".
Pašvaldībām vēl ir divas nedēļas, lai VARAM iesniegtu aprēķinus par vētras radītiem zaudējumiem. Kā apgalvoja premjere, neviena pašvaldība, tai skaitā Jelgava, to vēl nav izdarījusi.
"Mēs arī sagaidām, lai pa šo laiku pašvaldības apskatītos, kas ir viņu apdrošinātie īpašumi, un kā apdrošinātāji reaģēja uz to," sacīja Siliņa.
Jūlija nogalē piedzīvotā vētra viscaur Latvijai atstājusi ievērojamu postažu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.