Latvija, iespējams, ir pirmā valsts pasaulē, kurā tiek veikts šāds unikāls pētījums, lai noskaidrotu, kas raksturo vietējo iedzīvotāju un kāda ir katra reģiona identitāte.
Pirmajā pētījumā, pirms teju deviņdesmit gadiem, iegūtie dati Otrā pasaules kara dēļ netika publicēti, taču šobrīd notiek to apstrāde, kā arī atkārtota pētījuma veikšana, mērot šī brīža piebaldzēnus, vēsta “360TV ZIŅneši”.
Uz mērīšanos kopā ar brāli un dēlu ieradusies arī piebaldzēniete Baiba. Viņi ļauj Ziņnešiem sekot soli pa solim pētījuma gaitai. Vispirms jāatbild uz desmitiem jautājumiem par sevi un, protams, arī dzimtu. “Vīra māte vakar bija bijusi un teica - vajag braukt! Viņa ir nomērījusies un visi viņas radi ir nomērīti tajā iepriekšējā mērīšanā, turklāt 1937. gadā arī vectētiņa ģimene ir mērīta, nu tad runājām, ka vajag atbraukt, ir jāturpina!” stāsta Baiba.
Vispirms tiek iegūti iekšējie parametri - mērīts asinsspiediens, pulss un veikta spirometrija, kas raksturo elpošanas sistēmu. Pēc tam fotografēšana ar dažādām kamerām, un tad klāt piņķerīgākais etaps - ķermeņa mērīšana.
Šī piebaldzēniem ir iespēja iegūt informāciju gan par saviem veselības riskiem, gan savu dzimtu, taču kāds ieguvums no šī pētījuma ir citos novados dzīvojošajiem? Izrādās, viens no galvenajiem uzdevumiem ir saprast, cik ļoti antropoloģijas pētījumos mūsdienās var paļauties uz tehnoloģijām. Turpmākos mēnešus datora mērījumi tiks salīdzināti ar mēriem, kas būs noņemti ar instrumentiem.
Pēdējais uzdevums it asins analīžu nodošanai. Tās paredzētas ģenētikas testam, lai pētītu iedzīvotāju izcelsmi.
“Nomērīja un izpētīja, ka, neskatoties uz to, ka valkāju 40. izmēra apavus, pēc priekšrakstiem man vajadzētu 44. izmēra, un uzzināju, ka par vienu centimetru šķībi pleci, ko pats īsti neredzi,” stāsta Piebalgas iedzīvotāja Baiba.
Pētījumā aicināti piedalīties ne tikai piebaldzēni, bet arī citās pilsētās dzīvojošie. Nākamajos gados pētījumu plānots turpināt arī citos Latvijas novados.