Līdz jūlija beigām uz robežas ar Baltkrieviju plānots pilnībā pabeigt žoga izbūvi, ieskaitot purvus un publiskās ūdenskrātuves, informēja Iekšlietu ministrija.
Šonedēļ notika kārtējā Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde. Tajā ārējās sauszemes robežas apsardzības izbūvē iesaistītās iestādes informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.
2023.gadā tika pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju sauszemes posmos 112 km garumā. 2023.gadā ekspluatācijā tika nodots arī 30 metrus garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija.
"Pateicoties intensīvajiem būvdarbiem, esam spējuši ievērojami progresēt Latvijas-Baltkrievijas žoga sauszemes posmos, prognozējam sasniegt plānoto mērķi un pilnībā pabeigt žoga izbūvi, ieskaitot purvus un publiskās ūdenskrātuves visā garumā, līdz jūlija beigām, kā arī turpinām aktīvi strādāt, lai līdz 2024.gada beigām pabeigtu robežžoga izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas, un esmu pārliecināts, ka mūsu kopīgais darbs sniegs būtisku ieguldījumu valsts drošībā," norādījis VAS "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Šogad uz robežas ar Baltkrieviju tiek intensīvi turpināti un ir noslēguma fāzē darbi žoga izbūvē gar publiskajiem ūdeņiem un pārējo infrastruktūras elementu izbūve pilnā robežas - 173 kilometru - garumā. Žoga izbūvē, kas gar publiskajiem ūdeņiem ir plānota 32,46 kilometru garumā, ir atlicis izbūvēt nepilnus sešus kilometrus žoga, kas tiks pabeigti tuvākā mēneša laikā.
Ar šo žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju noslēgsies, tā tiks nodrošināta pilnā garumā. Sauszemes posmos, kur jau izbūvēts žogs, šobrīd intensīvi turpinās infrastruktūras izbūves darbi: būvdarbu pirmajā kārtā uz šo brīdi izveidotas vieglo transportlīdzekļu patruļtakas 21,94 kilometru garumā un laipu patruļtakas. Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.
Savukārt Daugavas posmā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas 16,7 kilometru garumā - sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru šogad plānots izbūvēt sešus metāla sakaru torņus un pievedceļus pie tiem. Patlaban notiek trīs sakaru torņu izbūves darbi, diviem torņiem notiek sagatavošanās darbi pirms būvdarbu uzsākšanas un viena tornim izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Darbus šajā posmā plānots pabeigt līdz 2025.gada pavasarim.
Papildus minētajam, ir noslēgts līgums par rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025.gada vasarā.
Šobrīd noris aktīvi būvdarbi arī uz Latvijas-Krievijas robežas. Šogad ir sākta robežas apsardzības žoga izbūve kopējā 180 kilometru garumā, šim mērķim ir noslēgti 16 būvdarbu līgumi ar sešiem būvuzņēmējiem par būvdarbu veikšanu visā robežas garumā.
Robežžoga izbūves darbus kopš aprīļa palīdz veikt arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi, un šajos posmos ģenerāluzņēmēja funkcijas veic VNĪ. Patlaban būvdarbi aktīvi norit sešās darbu daļās, no plānotā apjoma ir izbūvēti gandrīz 40 kilometri žoga, no tā nepilni 14 kilometri izbūvēti ar NBS atbalstu. Žoga izbūvi uz Latvijas-Krievijas robežas visā plānotajā garumā plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, izņemot posmus nepilnu 29 kilometru garumā, kas tiks pabeigti nākošgad.
Īpaši atzīmējams, ka komitejas sēdē VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", kuram deleģēts organizēt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas, informēja par šim mērķim organizēto iepirkumu rezultātiem pirmajām trīs darbu kārtām.
Tuvākajā laikā vairākās darbu kārtās ir paredzēts sākt projektēšanas un vēlāk arī būvniecības darbus. Viedā infrastruktūra ir inovatīvs un konstruktīvi sarežģīts risinājums, kas sastāv no elektronisko sakaru tīkla, elektroapgādes ārējiem inženiertīkliem, klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras, kas būtiski uzlabos robežas apsardzībā iesaistīto institūciju reaģēšanas un novēršanas spējas.