Visvairāk atbalsta no pašvaldībām saņēmuši jaunieši no attāliem reģioniem un sociālā riska grupām

© Pixabay

Pašvaldības 2023. gadā visbiežāk atbalstīja tos jauniešus, kuri nāk no attāliem reģioniem vai sociālā riska grupām, kā arī ar mācīšanās un ekonomiskām grūtībām, izriet no apsekojuma ziņojuma "Darbs ar jaunatni pašvaldībās 2023. gadā".

Pašvaldības arī uzsvērušas atbalstu jauniešiem ar kultūras atšķirībām, tostarp Ukrainas valstspiederīgajiem, un jauniešiem ar veselības problēmām.

Kā atbalsta veidi biežāk nosaukti mobilais darbs ar jaunatni, transporta nodrošināšana uz pasākumiem, īpašas programmas un individuālas konsultācijas.

Atbalsts nodrošināts caur dažādām aktivitātēm, piemēram, semināriem, nometnēm, mentoringa programmām un sadarbību ar sociālajiem dienestiem, lai veicinātu labāku integrāciju un prasmju attīstību.

Turpretim retāk nosaukti specifiski pasākumi jauniešiem ar psihiskās veselības problēmām, tiem, kuri cīnās ar atkarībām, un atbalsts LGBTQ+ kopienai. Šīm grupām tika sniegts mērķtiecīgs atbalsts caur specializētām konsultācijām, psiholoģiskajiem pakalpojumiem un iekļaujošiem kopienas pasākumiem.

Dažas pašvaldības arī koncentrējās uz nodarbinātības iespējām un organizēja atpūtas un sporta aktivitātes, kas pielāgotas jauniešu ar ierobežotām iespējām vajadzībām. Septiņās pašvaldībās mērķtiecīgs atbalsts jauniešiem ar ierobežotām iespējām netika sniegts.

30 pašvaldības "mērķtiecīgi strādā", lai darbā ar jaunatni iesaistītu tos jauniešus, kuriem ir ierobežotas iespējas. Lai piekļūtu jauniešiem no attāliem reģioniem, 25 pašvaldības īsteno iniciatīvu konkursus, 23 veic mobilo darbu ar jaunatni, 22 nodrošina jauniešiem transportu un 16 īsteno digitālo darbu ar jaunatni.

Vienlaikus vairākas pašvaldības norādījušas uz kapacitātes trūkumu regulāra mobilā darba īstenošanai visā pašvaldības teritorijā, kā arī uz nepieciešamību nodrošināt transportu biežāk nekā uz dažiem pasākumiem gadā.

21 pašvaldībā mērķtiecīgi nestrādā ar jauniešiem ar kultūras atšķirībām. 12 pašvaldībās notiek kultūru vakari, tikpat liels pašvaldību skaits nodrošina valodu apmācību. Savukārt deviņās pašvaldībās pielāgo pasākumu valodu.

19 pašvaldībās jauniešiem ar psihiskās veselības problēmām notiek atbalsta pasākumi, bet 20 pašvaldībās tiek izvietota informācija par iespējām saņemt atbalstu. 11 pašvaldībās jaunieši var saņemt individuālas konsultācijas, savukārt desmit pašvaldībās tiek nodrošināts mentorings. Turpretim 14 pašvaldībās ar šiem jauniešiem netiek mērķtiecīgi strādāts. Dažas pašvaldības norādījušas, ka darbu īsteno citas pašvaldības institūcijas ārpus darba ar jaunatni tvēruma.

Lai darbā ar jaunatni nodrošinātu drošu, iekļaujošu vidi un attieksmes, 42 pašvaldības mudina jauniešus izturēties atvērti un pieņemoši vienam pret otru. 30 pašvaldības atbalsta jauniešu iniciatīvas par iekļaujošu vidi, bet 24 pašvaldībās par to apmāca darbā ar jaunatni iesaistītos.

20 pašvaldībās informācija par darba ar jaunatni aktivitātēm tiek izplatīta, ievērojot iekļaujošas saziņas principus un nodrošinot informācijas piekļūstamību. Savukārt 19 pašvaldības apgalvoja, ka tajās darbs ar jaunatni tiek īstenots saskaņā ar iekļaujošas vides politiku, vadlīnijām, pamatprincipiem vai kādu līdzīgu vietējā līmeņa dokumentu. Deviņās pašvaldībās īsteno informatīvās kampaņas par iekļaujošu komunikāciju.

No ziņojuma izriet, ka absolūtais vairākums pašvaldību jauniešu centros daļēji nodrošina vai nenodrošina vispār vides pieejamību jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem. 19 pašvaldībās ir pielāgotas tualetes telpas, bet 16 pašvaldībās jauniešu centrus un pasākumus var apmeklēt ar suni-pavadoni.

Desmit pašvaldībās visās jauniešiem domātās telpās ir iespējams pārvietoties ar ratiņkrēslu, bērnu ratiņu vai ar palīgierīcēm. Tikai divās pašvaldībās telpās ir izvietotas norādes cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

14 pašvaldības atzina, ka vides pieejamība jauniešiem domātā infrastruktūrā netiek nodrošināta. Desmit pašvaldībās vides pieejamība nodrošināta dažos objektos.

Latvijā

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais