Bauskas apvedceļu būvēs publiskās un privātās partnerības procedūras ietvaros

Valdība otrdien atbalstīja publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūras sākšanu Bauskas apvedceļa būvniecībai.

Satiksmes ministrija (SM) īstenos projektu atbilstoši PPP atvasinātajam scenārijam, tas ir, vispirms tiks īstenota PPP projekta pirmā kārta jeb Bauskas apvedceļš un tad secīgi - projekta otrā kārta jeb Iecavas apvedceļš.

Valdība pieņēma zināšanai, ka atbilstoši finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem ietekme uz valsts budžeta ilgtermiņa saistību apmēru PPP projekta atvasinātā scenārija gadījumā, kad vispirms tiek īstenots Bauskas apvedceļš un tad secīgi Iecavas apvedceļš, ir 1,026 miljardi eiro. Savukārt pamatscenārija gadījumā, kad vienlaikus tiktu īstenots avbi apvedceļi, ietekme būtu 985,336 miljoni eiro.

Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030.gadam, kopgarums ir 14,2 kilometri un izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Projektu īstenos VSIA "Latvijas valsts ceļi", kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027.gada otrajā pusē.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir sniegusi atzinumu, kurā ir izvērtēti finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļautie pieņēmumi un risku sadale starp publisko partneri un privāto partneri PPP līgumā, un, pamatojoties uz atzinumā izdarītajiem secinājumiem, CFLA atbalsta projekta tālāku virzību.

SM norāda, ka Bauskas šosejas (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) garums ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tostarp A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas un Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm ar divām joslām katrā, kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi, tostarp satiksmes pārvadu, tehnisko risinājumu infrastruktūras salāgošanu ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīklu izbūvi.

Kopējie paredzamie kapitālieguldījumi Iecavas un Bauskas apvedceļu infrastruktūras izbūvei ir ap 352 miljoniem eiro 2022.gada cenās bez PVN.

Vienlaikus SM norāda, ka atliekot Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecības īstenošanu, veidojas būtiski sociālekonomiskie zaudējumi, kā arī pastāv augsts risks, ka Eiropas Komisija sāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām - gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, ja līdz 2030.gadam autoceļa A7 kā TEN-T pamattīkla daļas neatbildīs automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.

Pašreizējā situācijā autoceļa A7 posmā Ķekavas apvedceļš-Iecava noslogojums ir sasniedzis 115% līmeni, kas ir kritisks, informē SM. Posmos Iecava-Bauska un Bauska-Lietuvas robeža noslogojums ir tuvs 100% un to pārsniegs tuvākajos gados. Ir veikta modelēšana, lai noskaidrotu, cik noslogots būs autoceļš A7 2048.gadā un rezultāti liecina, ka posmā Ķekavas apvedceļš-Iecava šī vērtība tuvojas 300% robežai, taču arī abu pārējo posmu noslogojums ir ārkārtīgi augsts, min SM.