Dzīvoklī astoņi suņi un vairāki kaķi. Sieviete nokaitinājusi kaimiņus Varakļānu pusē

© Depositphotos

Dzīvoklī Murmastienē Varakļānu novadā turot daudzus suņus un kaķus, Iveta nokaitinājusi kaimiņus. Dzīvnieku saimniece raidījumam norādīja, ka viņas dzīves aicinājums ir glābt un dot mājas ķepaiņiem. Ne visiem kaimiņiem ir tikpat siltas jūtas pret dzīvniekiem. Daļai iedzīvotāju ir nepatīkami sastapties kāpņutelpā ar daudziem suņiem. Tāpat iedzīvotāji sūdzas par miera traucēšanu un saimnieces nevīžību, nesavācot dzīvnieku izkārnījumus.

“Bez tabu” uzklausīja vairākus Murmastienes iedzīvotājus, kuri stāstīja par daudzdzīvokļu nama iemītnieci Ivetu. Viņa aizraujas ar dzīvnieku turēšanu. Kā noskaidroja raidījums, Ivetas dzīvoklī izmitināti astoņi suņi un vairāki kaķi.

Uzklausītie uzsvēra vairākas problēmas. Pirmkārt, suņi periodiski un ilgi mēdzot riet, kas traucē mieru. Otrkārt, sieviete bieži nesavācot izkārnījumus, ar tiem mēdzot būt “izrotāta” ne vien ārtelpa, bet arī kāpņutelpa. Treškārt, ir iedzīvotāji, tajā skaitā bērni, kuriem ir bail sastapties ar lielu suņu baru kāpņutelpā, kad dzīvnieki tiek vesti ārā. Kā norādīja nama iedzīvotāja, reiz viens no suņiem esot uzlēcis bērnam, it kā draudzējoties, bet bērns esot ļoti sabijies. Tāpat uzklausītie pauda bažas par dzīvnieku labturību, proti, vai daudzie dzīvnieki miteklī tiek turēti pienācīgos apstākļos.

“Bez tabu” ieradās vizītē konkrētajā namā, kur kāpņutelpā juta spēcīgu aromātu. Tuvojoties dzīvnieku pārbagātajam miteklim, tas pastiprinājās.

Raidījuma komandai izdevās sastapt ķepaiņu saimnieci Ivetu. Dzīvoklī žurnālistus viņa neielaida, tāpēc raidījumam neizdevās pārliecināties, kādos apstākļos viņi tur tiek turēti. Sieviete atrādīja suņus, izvedot viņus no mitekļa. Sākumā izveda augumā lielos, vēlāk - mazos suņus. Iveta stāstīja, ka šādi, vairākās grupās, ķepaiņus arī staidzina. Viņa stāstīja, ka spēj visus savaldīt, tomēr “Bez tabu” komandas klātbūtnē suņi, jo īpaši augumā nelielie, kāpņutelpā sarīkoja pamatīgu jandāliņu, gan skaļi rejot, gan joņojot uz visām pusēm. Domājams, šāda uzvedība varētu kādu sabiedēt.

Iveta norādīja, ka viņa dod pajumti nelaimē nonākušiem dzīvniekiem, viņus ārstē un pienācīgi aprūpē. Taujāta, vai dzīvoklis nav par šauru tik lielam dzīvnieku skaitam, viņa sacīja, ka par to nevajag satraukties, jo miteklim ir četras istabas, kas, viņasprāt, ir gana liela platība dzīvniekiem.

Sieviete sacīja, ka suņi ir skoloti. Ar viņiem piedalās arī sacensībās. Iveta raidījumam demonstrēja diplomus un medaļas.

Suņu dzīvoklī var būt ļoti daudz, galvenais prast rūpēties, norāda PVD

Pēc kaimiņu sūdzībām Iveta un viņas dzīvnieki nonākuši Pārtikas un veterinārā dienesta redzeslokā. PVD informēja, ka pārbaudē netika konstatēti dzīvnieku labturības pārkāpumi. Tāpat dienestā norādīja, ka normatīvi neregulē to, cik kvadrātmetru uz vienu suni jābūt dzīvoklī vai mājā. PVD sacīja, ka var būt pat desmitiem suņu, ja tiek nodrošinātas labturības prasības.

PVD gan piekrita, ka pārējiem kaimiņiem varētu būt grūti sadzīvot ar Ivetu un viņas ķepaiņiem, tomēr norādīja, ka PVD uzrauga dzīvnieku, nevis cilvēku labbūtību. Ja ir sūdzības par miera traucēšanu vai apkārtējās vides piegānīšanu, PVD aicināja iedzīvotājus vērsties pašvaldībā, un, piemēram, pašvaldības policisti var konstatēt pārkāpumus un sodīt par tiem.

Kaimiņu intereses otrajā plānā?

“Bez tabu” sazinājās arī ar Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidenti Viju Klučnieci, kura norādīja, ka no dzīvnieku labturības viedokļa dzīvoklis lielākam skaitam suņu varētu būt piemērots, tomēr uzsvēra, ka dzīvnieku saimniekam ir jārespektē citi kaimiņi. Klučniece uzsvēra, ka iedzīvotājiem nav jācieš no kāda pārspīlētas vēlmes palīdzēt dzīvniekiem. Viņa arī informēja, ka Eiropas Savienības līmenī tiek izstrādāti normatīvi, kas paredzēs striktākus dzīvnieku turēšanas nosacījumus, tajā skaitā minimālo pieļaujamo kvadratūru uz vienu suni mājā vai dzīvoklī.

Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs arī ir informēts par Ivetas mīlestību pret dzīvniekiem Murmastienē. Viņam šī situācija nešķiet normāla, bet, kā norādīja Justs, esošā likumvide sasien rokas pašvaldībai.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais