Ropažu pašvaldība reaģē uz opozīcijas deputātes bažām par finanšu situāciju novadā

© Dmitrijs Suļžics / F64

Ropažu pašvaldībā esot stabila finanšu situācija, teikts pašvaldības šodien izplatītajā informācijā, atbildot uz opozīcijas deputātes paustajām bažām par situāciju ar pašvaldības finansēm.

Ropažu pašvaldībā esot stabila finanšu situācija, teikts pašvaldības šodien izplatītajā informācijā, atbildot uz opozīcijas deputātes paustajām bažām par situāciju ar pašvaldības finansēm.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inese Skrastiņa, pašvaldība nepiekrītot opozīcijas deputātes sniegtajam viedoklim. Ropažu novada dome pieņēmusi sabalansētu budžetu un veic visus plānotos darbus.

Kā citām pašvaldībām, arī Ropažu novadam 2024.gads esot finansiāli smags. Budžets esot ar izteiktu taupības raksturu. Ar stingru finansiālu uzraudzību grūtāko februāra un marta mēneša periodu, kad tika saņemti zemāki Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi pašvaldības budžetā, esot izdevies pārvarēt. Kā arī tiekot pildītas visas pašvaldības funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas.

Pašvaldība piekrīt, ka 2024.gada 26.februārī Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē pašvaldībai bija nodokļu parāds 772 052 eiro apmērā. Maksājums ticis veikts iepriekšējās dienas vakarā, un tik lielu maksājumu banka apstrādāja tikai nākamajā dienā.

Pašvaldībai grūtākais periods bijis marts, jo tas saistīts ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu iedzīvotājiem, ko veic valsts, līdz ar to pašvaldība saņem būtiski mazākas iemaksas.

Opozīcijas deputātes minēto summu 496 328,80 eiro pašvaldība veikusi nekavējoties, tiklīdz saņemts valsts ieskaitītais finansējums pašvaldības budžetā no IIN.

Savstarpējos norēķini par izglītojamajiem ar Rīgas valsts pilsētas pašvaldību veikti un kavējumu vai soda naudu neesot.

Pašvaldības ieskatā, esot sniegta maldinoša informācija par to, ka pašvaldībai nav kvalitatīvas finanšu pārvaldības. Pašvaldība stingri uzraugot izdevumu atbilstību apstiprinātajam budžetam un nepieciešamības gadījumā veic grozījumus budžetā, informējot deputātus par nepieciešamajiem precizējumiem. Šādi grozījumi tikuši veikti aprīlī.

Savukārt Finanšu un grāmatvedības departaments ziņojumu par finansiālo situāciju sniedza 23.maija Finanšu komitejā. Tika nolemts, ka ziņojums par pašvaldības budžeta izpildi tiks sniegts katra mēneša pēdējā Finanšu komitejas sēdē.

Skrastiņa informē, ka visi plānotie un ar domes lēmumiem apstiprinātie Valsts kases aizdevumi ir apstiprināti, līgumi noslēgti. Visas atlīdzības personālam izmaksātas laikus bez kavējumiem, pašvaldības iestāžu budžetu izpilde notiek atbilstoši plānotajam, pašlaik nav kavētu maksājumu. Pašvaldība turpina īstenot plašu brīvprātīgo iniciatīvu atbalstu.

Jau rakstījām, ka Ropažu domes deputāte Renāte Gremze (JV) paudusi bažas, ka Ropažu domei saistībā ar finanšu problēmām, iespējams, draudot Rēzeknes domes liktenis.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais