Gulbenes novadā īstenos plašu reorganizāciju

© Kaspars Krafts / F64

Ceturtdien Gulbenes novada domes sēdē pēc plašām diskusijām ar astoņām balsīm "par", divām "pret" un trijiem deputātiem atturoties tika nolemts reorganizēt Gulbenes novada pagastu pārvaldes, izveidojot četras pagastu apvienības pārvaldes.

Reorganizējot pagastu pārvaldes, Gulbenes novada pašvaldība nākamgad varētu ietaupīt līdz 240 000 eiro. Ja pašvaldība nereorganizēs savu struktūru, tā nevarēs Valsts kasē aizņemties, lai nodrošinātu pašvaldības funkcijas. Deputāts Aivars Circens (LA) uzsvēra, ka jau novembrī pašvaldība nevarēs izmaksāt algas bērnudārzu skolotājām un citu pašvaldības iestāžu darbiniekiem.

Deputāti nolēma izveidot četras pagastu apvienības pārvaldes, kā arī Gulbenes pilsētas pārvaldi.

Lēmums paredz apvienot Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagasta pārvaldes, izveidojot pašvaldības iestādi "Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības pārvalde", tās juridisko adresi nosakot Lizumā. Tiks apvienotas Beļavas un Lejasciema pagastu pārvaldes, izveidojot Beļavas un Lejasciema pagastu apvienības pārvaldi, juridisko adresi nosakot Lejasciemā.

Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu pārvaldes apvienos, izveidojot Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes un Līgo pagastu apvienības pārvaldi, juridisko adresi nosakot Gulbītī Jaungulbenes pagastā. Litenes, Stāmerienas un Stradu pagastu pārvaldes apvienos, izveidojot Litenes, Stāmerienas un Stradu pagastu apvienības pārvaldi, juridisko adresi nosakot Vecstāmerienā.

Plānots, ka visas četras jaunās pagastu apvienības pārvaldes darbu sāks šā gada 1.oktobrī. Uz pagastu apvienības pārvaldes vadītāju amatiem tiks izsludināti konkursi.

Domes sēdē iepriekšējais domes priekšsēdētājs, deputāts Normunds Audzišs (ZZS) rosināja šī jautājuma izskatīšanu atlikt un lemt tikai pēc tam, kad ar pašvaldības ieceri par pagastu pārvalžu reorganizāciju būs iepazīstināti iedzīvotāji. Viņš informēja, ka iepriekšējās dienās no iedzīvotājiem saņēmis iebildumus par to, ka domes vadība neinformē iedzīvotājus par tiem jautājumiem, kas tieši skar viņu ikdienas dzīvi. Rankas iedzīvotāji pat pauduši vēlmi atdalīties no Gulbenes novada, norādīja politiķis.

Arī citi deputāti apšaubīja vai izvēlētais reorganizācijas modelis būs pietiekami efektīvs un vai iedzīvotāji saņems visus nepieciešamos pakalpojumus.

Iepriekš apvienotajā komitejā pašvaldības izpilddirektore Antra Sprudzāne informēja, ka darba grupa ir tikusies ar visu pagastu pārvalžu darbiniekiem un pārrunājusi plānotās izmaiņas, jo tās viņus skars tieši. Savukārt iedzīvotāji par plānotajām izmaiņām neesot informēti, jo viņu ikdienas dzīvē pēc pagastu pārvalžu reorganizācijas nekas nemainīsies un viņi pašvaldības pakalpojumus varēs saņemt tāpat kā līdz šim.

Kā iepriekš norādīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis (LRA), pagastu pārvalžu reorganizācijas dēļ iedzīvotāji pašvaldības pakalpojumus varēs saņemt sev tuvākajā vietā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. "Piemēram, ja iedzīvotājs brauc uz Gulbeni iepirkties vai pie ārsta, tad viņš vienotajā valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centrā var nokārtot jebkuru jautājumu, kas viņam ir nepieciešams," uzsvēra pašvaldības vadītājs.

Sprudzāne informēja, ka, reorganizējot pagastu pārvaldes, tiks samazinātas 15,2 likmes, kā arī pensijas vecumu sasniegušajiem darbiniekiem tiks piedāvāts pārtraukt darba attiecības. Viņa skaidroja, ka gadījumā, ja kāds darbinieks pārtrauc darba attiecības jau kopš pagājušās vasaras, viņa vietā jaunu darbinieku nemeklē, tādējādi pašvaldībā amata vietu skaits jau ir samazinājies par aptuveni 35 vietām.

Gulbenes novada pašvaldības budžeta deficīts šogad ir aptuveni 1,1 miljons eiro. Gulbenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Guna Švika (JKP) informēja, ka pašvaldībai bijusi nopietna saruna ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuri pašvaldību brīdinājuši, ka gadījumā, ja jūnija domes sēdē neapstiprinās pašvaldības optimizācijas plānu, tad kredītus projektu īstenošanai tā Valsts kasē nevarēs saņemt

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais