Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu plāno pieņemt līdz Jāņiem

© pexels.com

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādās tā, lai likumu par Rēzeknes pilsētas domes atlaišanu gala lasījumā pieņemtu pēdējā parlamenta sēdē pirms Jāņiem, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Pēc deputāta vārdiem, svarīgākā šī likuma gadījumā ir tā anotācija, kur iekļauta argumentācija domes atlaišanai.

"Tur nevar būt emocijas - patīk vai nepatīk. Tur jābūt juridiskiem argumentiem," sacīja deputāts, "un jābūt gataviem, ka pašvaldība likumu varētu apstrīdēt Satversmes tiesā."

Saeima ir nodevusi izskatīšanai komisijās valdības virzīto Rēzeknes pilsētas domes atlaišanas likumprojektu.

Plānots, ka ar šo likumu Saeima atlaidīs Rēzeknes domi, ņemot vērā, ka tā ir pieļāvusi "Likuma par budžetu un finanšu vadību", likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija norāda, ka dome demonstrējusi sistemātisku nekompetenci un veikusi apzināti prettiesiskas darbības, kas saistītas ar pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024.gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.

Iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.

Tikmēr Saeimas Juridiskā biroja atzinumā par Rēzeknes domes atlaišanas likumprojektu pausts, ka no Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma projekta anotācijas neizriet pietiekams pamatojums Pašvaldību likuma attiecīgajā normā paredzētajam tiesiskajam pamatam domes atlaišanai.

Atzinumā norādīts, ka no likumprojekta anotācijas neizriet, ka atlaižamā dome būtu veikusi atkārtotus un būtiskus likuma pārkāpumus.

Atzinuma noslēgumā norādīts arī, ka varētu būt pamatoti anotācijā norādītie argumenti, ka, izstrādājot 2023.gada Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības budžetu, ir pārkāptas likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Likuma par budžetu un finanšu vadību attiecīgās normas.

Varētu būt pamatots fakts, ka Rēzeknes pašvaldības dome 2024.gada budžetu pieņēmusi, par divām nedēļām pārkāpjot likumā noteikto budžeta pieņemšanas termiņu. "Taču minēto termiņa kavējumu nevar atzīt par būtisku likuma pārkāpumu," skaidro Saeimas juristi.

Savukārt anotācijā plaši izklāstītie apsvērumi, ka pašvaldības dome neesot ievērojusi Ministru kabineta protokollēmumā ietvertos valsts aizdevuma saņemšanas noteikumus, kā arī finanšu ministra izveidotās stabilizācijas komisijas ieteikumus, nedod pamatu uzskatīt, ka būtu notikuši likuma vai Ministru kabineta noteikumu pārkāpumi, norāda Juridiskajā birojā.

Atzinumā skaidrots, ka atbilstoši Pašvaldību likumam Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā "atkārtoti nepilda vai pārkāpj Latvijas Republikas Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus, likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus".

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka, vērtējot tiesību normu, ar kuru atlaista pašvaldības dome, jāņem vērā, ka šis līdzeklis attiecas uz demokrātiski ievēlētu institūciju, kā arī ierobežo pašvaldības deputātiem Satversmē noteiktās tiesības piedalīties domes darbā. "Demokrātiskā tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt pieņemts patvaļīgi, pamatojot to vienīgi ar politiskiem apsvērumiem. Šāda likuma pieņemšanas pamatā jābūt konkrētiem faktiem un to juridiskam izvērtējumam," atzinumā citēts ST spriedumā norādītais.

ST arī secinājusi, ka no pašvaldības principa un visas likuma sistēmas izriet, ka pašvaldības domi kā demokrātiski ievēlētu institūciju var atlaist vienīgi tādā gadījumā, ja tā atkārtoti pieļauj būtiskus tiesību normu pārkāpumus. Pašvaldības dome nevar tikt atlaista par jebkādu tās pieļautu pārkāpumu, pat ja tas bijis atkārtots - atkārtotiem jābūt būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. "Šie pārkāpumi pienācīgi izvērtējami attiecīgā likuma par pašvaldības domes atlaišanu izstrādes un pieņemšanas procesā," atzīmējusi ST.

Pēc iepazīšanās ar likumprojekta anotācijā norādīto pamatojumu Rēzeknes domes atlaišanai Juridiskais birojs secinājis, ka virkne tajā norādīto apstākļu vispār nav uzskatāmi par normatīvo aktu pārkāpumiem. Piemēram, norādīts, ka pašvaldība nav ņēmusi vērā virkni no ar finanšu ministra rīkojumu izveidotās Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas ieteikumiem.

"Taču no likuma neizriet tas, ka minētajai komisijai būtu piešķirtas tiesības sniegt pašvaldībai saistošus norādījumus vai ka pašvaldības domei būtu pienākums ievērot minētās komisijas ieteikumus. Tādējādi tas apstāklis, ka pašvaldības dome nav ņēmusi vērā komisijas ieteikumus, nav uzskatāms par likumam neatbilstošu domes rīcību," skaidro Saeimas juristi.

Tāpat apstāklis, ka Rēzeknes pašvaldība neatbilst valsts budžeta likumā minētajiem attiecīgā aizdevuma saņemšanas priekšnoteikumiem, neesot uzskatāms par nelikumīgu rīcību, kas varētu būt par pamatu domes atlaišanai.

Likumprojekta anotācijā kā viens no domes atlaišanas pamatiem ir norādīts arī tas, ka pašvaldība esot pārkāpusi Pašvaldību likumā noteikto, ka autonomo funkciju izpildi atbilstoši savai kompetencei organizē un par to atbild pašvaldība. "Tomēr anotācijā nav pamatots tas, ka pašvaldība nepildītu kādu no tai noteiktajām autonomajām funkcijām. Hipotētiska iespēja, ka pašvaldībai finansiālo problēmu dēļ varētu būt grūti īstenot tai likumā noteiktās autonomās funkcijas, nav uzskatāma par pamatu atzīt, ka dome ir pārkāpusi likumu," norāda Juridiskajā birojā.

Reizē Saeimas juristi atzīmē, ka likumprojekta anotācijā ir pamatots tas, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome, pieņemot 2023.gada budžetu, ir pārkāpusi pamatojumā norādītās attiecīgās normas. Tas noticis, piemēram, domei nereaģējot uz apstākli, ka domes priekšsēdētājs 2022.gadā parakstīja līgumu ar SIA "Arčers" par projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma īstenošanai" realizēšanu 8,2 miljonu eiro apmērā, kaut arī šīs saistības izpildei pašvaldības budžetā nav bijuši paredzēti finanšu līdzekļi.

Savukārt 2024.gada budžeta pieņemšanu divas nedēļas vēlāk par likumā prasīto nevar atzīt par atkārtotu un tik būtisku likuma pārkāpumu, lai tas būtu pamats Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanai, skaidro juristi.

Saeimas Juridiskais birojs sniedzis sīkāku vērtējumu arī citām likumprojekta anotācijā minētajām lietām.