Astoņām Latvijas pašvaldībām joprojām nav skaidrība, kā rīkoties militāra apdraudējuma laikā
Cerēt, ka sliktākā scenārija nebūs, bet jābūt sagatavotiem – ar šādu vadmotīvu pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukarinā Latvijas pašvaldībām bija uzdots papildināt savus civilās aizsardzības plānus rīcībai militārā apdraudējuma gadījumos. Tas bija jāizdara līdz šī gada sākumam; plānu nepieciešamību un termiņu vēl 2022. gada rudenī noteica likumā un Ministru kabineta noteikumos. Taču daļu pašvaldību sāka rīkoties pēdējā brīdī un astoņās pašvaldībās plāna papildinājumu nav joprojām, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”.
Civilās aizsardzības plāns (tā pielikums) militārā apdraudējuma gadījumos vēl nav gatavs Cēsu, Gulbenes, Līvānu, Ogres, Preiļu, Salaspils, Saulkrastu un Valkas pašvaldībās. Tur sola, ka darbu pabeigs, bet darbu iekavējuši dažādi apstākļi, tostarp neskaidrības, kam tur īsti jābūt, lai būtu praktiska jēga.
Līvānos, kas ir novads, kas atrodas mazāk nekā 100 kilometrus gan no Krievijas, gan Baltkrievijas atrunājas - darba daudz, cilvēku, kas to var izdarīt, maz. “Mēs izstrādājam paši, nepiesaistot ārpakalpojumu, un tāpēc droši vien ir aizkavējies tas izstrādes pasākums. (..) Varbūt mēs kļūdījāmies, bet es ceru, ka mums būs attiecīgi varbūt labāk, zinot situāciju uz vietu, ka mēs paši spēsim izstrādāt uz vietas atbilstošāk vajadzībām,” saka Līvānu novada domes izpilddirektors Aldis Džeriņš.
Ogres novadā, kur šāds plāns būtu īpaši svarīgs stratēģisko objektu dēļ, tieši tos min kā kavēšanās iemelsu. “Mēs pie tā strādājam. Cītīgi,” sacīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA). Viņš skaidro, ka Ogres novadā ir gan lidlauks, gan hidroelektrostacijas. “Un tie ir tādi divi lieli apdraudējumi, kuru sadarbībā veidojas šis plāns. (..) Lielākajai daļai pašvaldību nav tādu militāro objektu, kuri kopā ar militāristiem un HESu saimniekiem ir kopā jāizstrādā,” norādīja Helmanis. Ogres novada vadītājs prognozē, ka plānu varētu pabeigt vasaras beigās.
Arī, piemēram, Valkā, kur situāciju ietekmējusi politikās vadības maiņa, plānu sola tikai tuvāk rudenim. Līvānos savukārt darbu pabeigšot maija beigās.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) mudina nekavēties arī citus. “Ja mēs varētu iejaukties viņu plānošanas procesā… Es tiešām ceru, ka, nāk tuvumā tūlīt vasara, nu es ļoti ceru, ka līdz jūnijam tiešām [plāni būs pabeigti]. Mums ir atsevišķas pašvaldības norādījušas, ka [pabeigs] pirmā pusgada ietvaros, bet citi nav konkrēti norādījuši attiecīgos termiņus. Un mēs mēģināsim runāt, lai attiecīgais process virzās uz priekšu,” sacīja VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Turklāt pašvaldības varot konsultēties arī ar tām, kas darbu jau esot pabeigušas, un tā esot labā ziņa, ka to ir lielākā daļa, proti 30.
Skarbāk vērtējumu par neizdarīto pauž par jomu atbildīgajā Saeimas komisijā. Komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS) pauda: “Ja nepilda likumu, tad droši vien cilvēki tiek sodīti. Ja jābūt līdz tādam un tādam laikam pašvaldībā izstrādātam militāram pielikumam, nu tad tā ir atbildība civilās aizsardzības komisijai tieši, kas ir šajā pašvaldībā, un tas tiešām nav patīkami, ka tas nav izstrādāts.”
Viņš gan piebilda, ka apzinās, ka tas ir pietiekami sarežģīts darbs, ja vēlas izstrādāt tiešām jēgpilnu plānu. Par pašvaldībām atbildīgajā ministrijā normatīvajos aktos noteikto termiņu neievērošanu varētu vērtēt, bet no konkrētības pagaidām atturas, vien atzīstot, ka pašvaldībām normatīvajos aktos noteiktie termiņi ir saistoši.
Plānam būtu jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Kā militāra apdraudējuma gadījumā informēt iedzīvotājus? Kā evakuēties, kur patverties? Kur izmitināt cilvēkus, ja tādi ierodas no citurienes? Kur ņemt degvielu un kur pieejamas pārtikas rezerves un ūdens? Kā pašvaldība var palīdzēt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem?
Tur, kur plāns jau gatavs, atzīst, ka to sagatavot nav vienkārši, pat ja ir pieredze ar cita veida krīzēm, kā piemēram, plūdiem Jēkabpilī. Jēkabpils novada domes deputāts un pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts skaidro: “Ir diezgan daudz būtisku atšķirību rīcībā, kāda būtu militāra iebrukuma gadījumā. Svarīgākās atšķirības ir ar mērogu. Tas mērogs var atšķirties, evakuējamo cilvēku skaits varētu atšķirties, un ierasts ir, ka zemessardze mūs ieraustais 56. nodrošinājuma bataljons nāk mums palīgā šādās krīzēs, bet militāra iebrukuma gadījumā mums, pašvaldībai būtu jādomā, kā mēs varam palīdzēt.”
Lielākais izaicinājums, ko min pašvaldības, ir iedzīvotāju apziņošana - kā to darīt. Šī plāna sadaļa iedzīvotājiem nebūs pilnībā pieejama pirms apdraudējuma. Plāna sadaļai par militāro apdraudējumu likumā noteikts ierobežotas pieejamības statuss, un pašvaldībās to akceptē. “Pie šādu krīžu modelēšanas, manuprāt, nav lietderīgi jau iepriekš paziņot, kur ir tās pulcēšanās vietas, par tādām lietām nebūtu pirms tam jārunā. Jo, kā redzam Ukrainas pieredzi, tas ir mērķis krieviem, lai radītu pēc iespējas lielāku paniku un haosu,” pamatoja Luksts.
Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), vērtējot kopainu, gan secina, ka arī pabeigtie plāni vēl nenozīmē iespējami labāko gatavību apdraudējumam. “Pats galvenais ir jautājums, cik šāda veida plāni X stundas gadījumā ir noderīgi - tas ir tas jautājums, kas mums neliek miera,” sacīja LPS padomnieks Aino Salmiņš. Viņš norāda: “No tiem 14 punktiem, ja nemaldos, vismaz seši ir tādi, kas pašvaldību funkcijās neietilpst nemaz. Un tad mēs nodarbojamies ar aptaujām par mednieku kolektīviem, par farmaceitiem, par ģimenes ārstiem, kas starp citu neiekļaujas nevienā struktūrā. Ģimenes ārsts šajā situācijā ir brīvmākslinieks, viņš nekam nepakļaujas un X stundā mēs pat nezinām, ko viņš darīs.”
Vienlaikus esot jāceļ arī civilās aizsardzības komisiju profesionalitāte, bet tas, tāpat kā citas lietas civilajā aizsardzībā, prasa finansējumu. “Visi ir izdomājuši, ka civilās aizsardzības komisija ir kaut kāda liela iestāde, kurā tur algoti līdz zobiem strādā. Rezultātā tas ir mērs un lietvede, nav tur nekādas citas struktūras. Un tas ir viens - jānostiprina civilās aizsardzības komisijas ar jau profesionālākiem cilvēkiem.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā gan skaidro, ka ir paredzētas un jau notiek mācības kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citiem iesaistītajiem, kurās plānus pārbauda. Un arī vietvarām ik pa laikam plānos ierakstītais būtu jāpārbauda un jāmodelē praksē - lai saprastu, kas var darboties un kas nē.
“Tas mērķis ir šo plānu pārbaudīt katru gadu. Ja komisija var sanākt arī biežāk kopā - ļoti labs risinājums,” saka Nakurts. Viņš zināja stāstīt, ka, piemēram, Kultūras ministrijas un Nacionālā arhīva pārstāvji ir runājuši ar atsevišķām pašvaldībām, lai izspēlētu mācības, kā šādos apdraudējumus izved kultūrvēsturisko mantojumu. “Kādā veidā viņu glābt vai evakuēt no apdraudētās teritorijas. Un šādu ir ļoti daudz jautājumu,” sacīja Nakurts. Piemēram, jāmodelē situācijas, kā cilvēkus evakuēt no slimnīcām un sociālās aprūpes centriem. Līdz ar to esot arī skaidrs, ka šie plāni būs jāaktualizē katru gadu, un pat, ja šobrīd kaut kas nav līdz galam skaidrs, to var atrisināt, regulāri plānus atjaunojot.
Jāpiebilst, ka ne visos plānos paredzētas arī konkrētas bumbu patvertnes, jo skaidrības par tām gluži vienkārši joprojām nav. VUGD sācis apbraukāt pašvaldības, lai novērtētu to pārvaldībā esošos pagrabus, un līdz 10. aprīlim no 87 apsekotajām ēkām 47 pagrabi atzīti kā atbilstoši vai daļēji atbilstoši. Tomēr, ja kādi pagrabi jāuzlabo, pašvaldībās jau plāta rokas, vai tam būs finansējums. Savukārt normatīvie akti, lai šo problēmu risinātu pašos pamatos un paredzētu patvertnes arī jaunceļamās ēkās, joprojām iestrēguši.