Lai saņemtu pilsētas finanšu stabilizēšanai nepieciešamo Valsts kases aizdevumu, Rēzeknē vēlreiz grozīs budžetu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai") un pašvaldības budžeta plānošanas speciālisti Finanšu ministrijā ir tikušies ar Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgo komisiju, lai apspriestu nosacījumus, kas Rēzeknes pašvaldībai ir jāizpilda, lai saņemtu stabilizācijas aizdevumu - 4,03 miljonus eiro.
Visvairāk laika finanšu stabilizācijas komisijas sēdē tika veltīts jautājumiem, kas saistīti ar Rēzeknes pašvaldības 2024.gada budžetu. Viens no galvenajiem tematiem, par kuru no Rēzeknes pašvaldības tika pieprasīti precizējumi un skaidrojumi, bija budžeta korekcija, pārdalot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) gūtos ieņēmumus, kur iegūtā summa pārsniedz prognozēto, lai saglabātu domes darbiniekiem piecu dienu darba nedēļu, pēc sanāksmes paudis Stecs.
Komisijas pārstāvji esot piekrituši, ka darba nedēļas saīsināšana nav labākais risinājums, lai ietaupītu līdzekļus, un šī situācija var potenciāli negatīvi ietekmēt pašvaldības spēju pildīt savas pamatfunkcijas un rezultēties ar speciālistu zaudēšanu, tomēr, kā uzsver pašvaldība, lēmums IIN papildu ieņēmumus novirzīt darbinieku atalgojumam būtu pretrunā ar 4,03 miljonu eiro aizdevuma saņemšanas nosacījumiem, kas nosaka, ka visi līdzekļi, kas pārsniedz IIN ieņēmumu prognozēto summu, jāvērš uz valsts sniegtā aizdevuma atdošanu, nevis citiem mērķiem.
Ņemot vērā to, ka finanšu stabilizācijas komisijas pārstāvji lūguši pārskatīt pieņemto lēmumu, pašvaldības priekšsēdētājs izdevis rīkojumu par budžeta grozījumu sagatavošanu līdz aprīļa beigām, uzdodot arī līdz tam laikam meklēt līdzekļus, kas ļautu saglabāt pilnu darba nedēļu pašvaldības darbiniekiem, vienlaikus ievērojot aizdevuma saņemšanas nosacījumus finansiālās situācijas stabilizēšanai Rēzeknē.
Domes speciālisti arī informējuši Finanšu ministrijas komisijas pārstāvjus par pašvaldības veiktajiem grāmatvedības un finanšu sistēmas centralizācijas pasākumiem, lai pilnveidotu budžeta un finanšu pārvaldības procesu, kā arī lai nodrošinātu finanšu procesu caurskatāmību.
22.marta domes sēdē tika nolemts ar jūniju izveidot jaunu struktūrvienību "Ekonomikas un finanšu pārvalde" ar Centralizētās grāmatvedības nodaļu un Budžeta un finanšu nodaļu. Tāpat pašvaldības speciālisti izstrādājuši grafiku un noteikuši provizoriskus termiņus pašvaldības finanšu un budžeta vadības centralizācijas pasākumu ieviešanai, paredzot pārejas periodu līdz 2026.gada 1.janvārim.
Vēl vienu nosacījumu pašvaldība izpildījusi februārī, kad veikusi visu norēķinu kontu pārvietošanu uz Valsts kasi.
Pilna dokumentu pakete, ko pieprasījusi Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgā komisija, jāsagatavo līdz 29.aprīlim, lai vēlreiz iniciētu Ministru kabinetā jautājumu par aizdevuma nodrošināšanu Rēzeknei esošo finansiālo saistību izpildei.
Kā ziņots, iepriekšējā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") vadībā pilsēta nonāca smagās ekonomiskās grūtībās, vairs nespējot pildīt savas finanšu saistības. 2023.gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) Bartaševiču atstādināja no amata. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā.
Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.
"Kopā Latvijai" sākotnēji centās panākt Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, taču no valdības puses attiecīgi soļi nesekoja, tā vietā faktiski piespiežot Rēzeknes pilsētas domes valdošo koalīciju tomēr pieņemt sabalansētu 2024.gada budžetu un ievēlēt jaunu domes priekšsēdētāju.
Paralēli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadība tomēr paziņoja, ka tiks gatavots likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, tomēr vairāk nekā mēneša laikā šī iecere ceļu valdībā un Saeimā vēl nav sākusi.