Talsos bezatbildīga algu palielināšana noved pie milzu budžeta deficīta un politiskas krīzes

Vairāku pašvaldību šī gada budžetos rēgojas pamatīgi caurumi. Vietām vainojami lieli kredīti, kam jāmaksā dārgi procentu maksājumi, bet citur - kriminālprocesi, kuru dēļ nav saņemta plānotā Eiropas fondu nauda. Talsos iedzīvotāju nodokļa ieņēmumi ir labāki nekā plānots, tāpēc ziņa, ka šī gada budžetā pietrūkst vairāku miljonu, daudziem bija pārsteigums, ziņo "Nekā personīga".

Janvārī Talsu novadā protestus izraisīja pašvaldības plāns slēgt divas vidusskolas. Iedzīvotāji un domes opozīcija iebilda, ka nav pienācīgi izvērtēts, kuras ir slēdzamās skolas un kā bērni no attāliem ciemiem nokļūs jaunajās izglītības iestādēs. Vienā no diskusijām Talsu domes vadītāja Eva Kārkliņa atklāja, ka pašvaldības šī gada budžetā pietrūkst 18 miljonu eiro.

EVA KĀRKLIŅA Līdzšinējā Talsu novada domes priekšsēdētāja (LZS)

Pašvaldībai trūkst uz doto brīdi 18 miljoni. Tas nozīmē - rītdien no rīta, deviņos, mēs tiekamies atkal, iesim otru apli.

Signāli, ka pašvaldībai trūkst naudas, gan bija jau agrāk. Decembrī pretēji pašas domes noteikumiem darbinieki nesaņēma prēmijas .

SANDRA PĒTERSONE Talsu novada domes deputāte (Nacionālā apvienība)

Tad faktiski bija skaidrs, ka pašvaldībai jau ir finanšu problēmas. Vēl jo vairāk - mēs konstatējām, ka līdzekļi, kas ir iegūti, piemēram, no atsavināšanas, kuriem ir savukārt pretī noteikumi, kādā veidā mēs viņus izlietojam, šī nauda jau bija iztērēta.

Domes vadītāja un viņas vietnieki opozīcijai teikuši, ka nekādu problēmu nav un līdz likumā noteiktajam termiņam - 21. februārim - budžets būs sakārtots. Iztrūkums no 18 miljoniem samazinājās līdz 8,3 miljoniem šīs nedēļas sākumā.

Opozīcija ar plānoto budžeta deficītu nebija mierā. Šīs nedēļas sākumā tai pieslējās arī daļa koalīcijas un domes priekšsēdētāju Evu Kārkliņu gāza.

SANDRA PĒTERSONE Talsu novada domes deputāte (Nacionālā apvienība)

Mēs vispirms sapratīsim budžeta situāciju līdz galam, un mums būs rīcības plāns - un mēs pie tā jau strādājam -, tad mēs arī nāksim ar priekšsēdētāju, saprotot, kurš šajā situācijā jautājumu var vislabāk risināt.

Nacionālās apvienības pārstāve Pētersone pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām tika ievēlēta par Talsu novada domes priekšsēdētāju. Gadu vēlāk viņas partijas biedre Eva Kārkliņa pameta "Nacionālo apvienību", tas ļāva savākt balsis Pētersones gāšanai un par domes priekšsēdētāju ievēlēt Kārkliņu. Viņa iestājās Latvijas Zaļajā partijā.

Pēc savas gāšanas Kārkliņa domes sēdes vairs neapmeklē, un arī intervijai nepiekrīt.

EVA KĀRKLIŅA Līdzšinējā Talsu novada domes priekšsēdētāja (LZS)

Es tikai šodien vēl būšu deputāte, pēc tam likšu mandātu nost. Tā ka nebūšu ne amatpersona, ne man ir pienākums jums kaut ko skaidrot.

Talsu novada budžeta versijā, kas datēta ar janvāra beigām, bija iecerēts, ka ieņēmumi šogad būs nedaudz mazāki nekā pērn - 58,4 miljoni eiro. No šīs naudas 40,3 miljoni paredzēti atlīdzībām. Pieskaitot klāt visas citas pašvaldības vajadzības, budžeta tēriņi sanāk 74,3 miljoni, un deficīts - 16 miljoni.

Novada budžetā plānots 70% no ieņēmumiem tērēt atalgojumam. Tas ir viens no augstākajiem līmeņiem valstī. Daļu no kāpuma dome skaidro ar minimālās algas palielinājumu. Noteikumi paredz, ka konkrētā amatā atalgojums atbilst tik un tik minimālajām algām. Tiesa gan, nosakot darba samaksu, Talsu novadā daudzviet noteikta maksimālā iespējamā. Tā, piemēram, Kolkas sākumskolā, kur mācās 10 bērni, direktores alga ir teju tāda pati kā skolā ar vairākiem simtiem bērnu. Šajā skolā strādā arī sekretāre un divi pavāri. Savukārt, pašā pašvaldības administrācijā nodaļu vadītājiem ir pat vairāki vietnieki. Tas nozīmē arī augstāku darba samaksu nekā ierindas darbiniekam.

SANDRA PĒTERSONE Talsu novada domes deputāte (Nacionālā apvienība)

Sākot no lietvežiem pirmsskolas izglītības iestādēs beidzot ar centrālās administrācijas nodaļu vietniekiem, kur, piemēram, es varu minēt vienu nodaļu, kur ir šobrīd jau trīs vietnieki nodaļas vadītājam, kas, manuprāt, nav samērīgi. Iepriekšējā gada laikā ir par vairāk nekā 10 miljoniem pieaudzis atlīdzības fonds darbiniekiem.

ALDIS PINKENS Līdzšinējais Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks (Jaunā Vienotība)

Vietās, kur iestāžu vadītāji varēja pamatot, ka viņiem nepieciešami papildu darbinieki, mēs, protams, filtrējot joprojām, šīs amata vietas izveidojām. Ir pieaugums, bet tie cilvēki visi dara darbu.

Līdzšinējais domes priekšsēdētājas vietnieks kā piemēru min, ka iepriekš domes telpas apkopa no malas nolīgti cilvēki. Tagad noalgots apkopējs un tas pašvaldībai sanāk lētāk.

ALDIS PINKENS Bijušais Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks (Jaunā Vienotība)

Mums darbs budžeta veidošanā joprojām notiek, un ar katru dienu mainās gan ieņēmumu sadaļa, kas tiek precizēta, gan arī izdevumu sadaļa.

Šogad pašvaldībā darbinieku skaits ir par 107 lielāks nekā pērn. Tagad tajā strādā 2388 cilvēku. Jau apzinoties finanšu problēmas, dome janvārī vēl par aptuveni 15% paaugstinājusi darbinieku algas.

INTA KOMISARE Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore

Man liekas, ka tas ir bijis ļoti neapdomīgi, jo pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu janvārī par atlīdzības paaugstināšanu. Tas ir ne tikai minimālās algas, bet vienlaicīgi ir jautājums, vai pašvaldība pielēma arī finansēšanas avotus šim algas kāpumam.

Finanšu ministrija Talsiem piedāvā saņemt aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai. Tas gan nāk ar nosacījumu, ka tiek samazināti izdevumi, lai nākotnē novads var segt savas saistības. Vēlmi aizņemties naudu izteicis arī Balvu un Līvānu novads.

INTA KOMISARE Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore

Talsu pašvaldības budžets pieaug, salīdzinot ar 2023. gadu. 2023. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde, kas varēja kalpot kā bonuss šī gada pasākumu veikšanai. Talsiem saistības nav augstas - zem 10%.

ARVILS AŠERADENS Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)

Pašvaldības cīnās tā kā kuģi vētrā, man jāsaka, ar budžeta sastādīšanu. Mēs redzam, ka ir, tā kā Talsos, pirmās pašvaldību politiskās krīzes. Nav viegli, pilnīgi noteikti nav viegli.

INGA BĒRZIŅA Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre (Jaunā Vienotība)

Vairāki pašvaldību mēri ir norādījuši, ka šogad saplānot budžetu ir tiešām bijis ļoti sarežģīti. Tam ir objektīvs pamatojums, jo ir vairāki sadārdzinājumi, kas atstāj ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Tie būtu procentu maksājumi, kas pašvaldībām, kam ir lieli aizņēmumi, pat ir desmitkārtīgi palielinājušies, tad ir deinstitucionalizācijas projekti, kur gan pašvaldības zināja, ka tas būs, bet tas tieši iekrīt šajā gadā, tad minimālās algas pieaugums un arī pedagogu algu pieaugums.

Neadekvāti lieli tēriņi algām ir arī Balvu novadā. Tur pašvaldība jau kavē maksājumus. Grūtības tikt galā ar saistībām pagājušā gada nogalē bija arī Ropažos, kur gan vainīgs esot bijis nevis naudas trūkums, bet plānošanas kļūda. Tomēr nevienu no šīm pašvaldībām politiķi nesalīdzina ar Rēzekni, kas viņu vērtējumā apzināti novesta līdz bankrotam.

Pašvaldības pieprasa saņemt 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā tas bija līdz 2018. gada nodokļu reformai.