Sestdiena, 13.aprīlis

redeem Egils, Egīls, Nauris

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Suņu audzētavā “Lieldeviņzare” redzētais nošokēja dzīvnieku aizstāvjus

© Ekrānšāviņš

Šobrīd varas gaiteņos tiek lauzti milzu šķēpi, lai beidzot panāktu, ka Dzīvnieku aizsardzības likumā ietver kontroli arī pār mājas dzīvnieku – suņu, kaķu audzētavām, jo valstī nav neviena normatīvā akta, kas šo uzņēmējdarbību regulētu. Audzētāju lobijs ir milzīgs. Pretēji tam – dzīvnieku aizstāvji nepagurdami cīnās, lai pierādītu, ka dzīvnieki cieš no audzētāju patvaļas. Jau patlaban patversmes ir pārpildītas ar nevajadzīgiem dzīvniekiem. Un tie nebūt nav tikai tā dēvētie kranči. Vairāk nekā 10 % ir tīrasiņu šķirnes suņi. Dzīvnieku sargi gluži kā uz sudraba paplātes atbildīgajām institūcijām pienes sūdzības par labturības noteikumu pārkāpumiem šādās audzētavās. Un runa ir par legālām audzētavām, ne pagrīdes nelegālajiem dzīvnieku pavairotājiem, vēsta "360TV Ziņneši"

Raidījums devās uz Bauskas novadu, suņu audzētavu “Lieldeviņzare”. Tā nebūt nav pagrīdes kaktu kucēnu fabrika, bet legāla. Lieldeviņzares suņu audzētava PVD redzes lokā ir kopš 2022. gada rudens. Šī ir problemātiska dzīvnieku turēšanas vieta, par kuru regulāri pienāk sūdzības, ņemot vērā lielo dzīvnieku skaitu, kuru nekādi nav iespējams ierobežot neesošā regulējuma dēļ. Taču tur redzētais dzīvnieku aizstāvjus nošokēja - šķūnī mudžēja no suņiem. Citi bija salikti šauros būros bez ūdens trauka. Redzēto komentēja Karīna Vilsone, dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu sargi” valdes locekle:

“Principā totāli antisociāli. Mūžā redzējuši vienu savu barotāju, kas atnāk izber ēdienu, no šķūņa izlaiž ārā - tā kā gotiņas viņi tur dzīvo un katrs jauns cilvēks viņiem ir pilnīga traģēdija. Šis suns pie manis principā 2 mēnešus dzīvo zem galda.”

Uzdodoties par parastiem suņu pircējiem, dzīvnieku aizstāvji no šīs audzētavas Bauskas novadā nopirka Daltonu. Pēc ciltsrakstiem - tīrasiņu Velsas korgijs kardigāns. Suņu puikam ir pusotrs gads. Karīna, paņemot savu suni Daltonu, pat īsti līdz galam nebija nojautusi, kādas šķirnes viņš ir. Sazinoties ar Latvijas Kinoloģiskās federācijas ekspertu atzinums salika visu pa plauktiem - Daltons ir korgiju jauktenis.

“Pēc ārējā izskata konstatēts, ka sunim ir noļukušas ausis, nav šķirnei raksturīgas purna proporcijas un izteiksme, pēc izmēra suns paliels un neatbilst šķirnei raksturīgam svaram. Varam secināt, ka apskatītais suns ir metiss un neatbilst šķirnes prasībām, visticamāk suns ir Velsas korgija kardigāna šķirnes krustojums. Suns ļoti bailīgs.”

Par redzēto un dzirdēto šokā ir arī Gudega Bidere, dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” vadītāja:

“Kā tu kā viens cilvēks vari pienācīgi apkopt 100 suņus. Ja man patversmē uz katriem 100 suņiem ir jābūt 5 cilvēkiem. Tas ir iztikas minimums labturības prasībās. Mūsu valstī ir vairāk nekā tūkstotis audzētāju. Un viņiem nav nekādas prasības. Mūsu valstī ir dzīvnieku pārprodukcija. Man ir jautājums - kā valsts, valsts institūcijas var turpināt šo te lobēt!”

Likumdevēji ilgstoši izliekas nedzirdam šo problēmu. Dzīvnieku pavairošana tiešā veidā valstī netiek kontrolēta. Nav absolūti nekāds normatīvais regulējums. Var reaģēt tikai, ja saņemta sūdzība par labturības prasību pārkāpumiem, taču tas esot ļoti labs bizness, atzīst Bidere.

“Ja rēķinām visu suņu skaitu, kas ir sludinājumu portālos, aprēķināsim, ka viena daļa tirgoti dārgi, viena lēti, vieni atdod, tas cipars sanāk no 20-94 miljoniem gadā. Bet tajā laikā pašvaldības policija ķer tantukus, kas tirgo zeķītes un dārzeņus. Kam ir izdevīgi, ka mūsu valstī joprojām nebūs audzētāju kontrole. Jo piemērs ar Lieldeviņzari ir fantastisks.”

Dzīvnieku pārprodukcijas sekas skaidri redzamas patversmēs. Tās ir pārpildītas. Ziņneši pārliecinās, ka patversmē voljēros nav tikai kranči. 10 % ir ir tīrasiņu šķirnes suņi, tā principā nevajadzētu būt, un tā jau ir katastrofa. PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis, sniedz pēdējos datus par suņu audzētavu.

“Uz šo brīdi suņu skaits ir 120, kas ir palicis lielāks šo te pāris gadu laikā. Šajā audzētavā ar šiem darbiem teorētiski vai praktiski tiek galā viena saimniece un līdz ar to no tā izrietošās problēmas šo dzīvnieku labturības prasību nodrošināšanai - gan tīrība, gan ēdināšana, dzirdināšana, gan arī platība šiem dzīvniekiem.”

Tik klajus labturības pārkāpumus, lai suņus no audzētavas izņemtu, PVD gan nav konstatējis. Tomēr dzīvnieku aizstāvju fiksētais konkrētajā audzētavā no PVD tur redzētā atšķiras. Pēdējā pārbaudē šā gada janvārī neviens dzīvnieks būrī nav bijis ieslodzīts. Klātienes interviju audzētavas saimniece raidījumam atteica, vien minot, ka suņu skaits ir pārspīlēts.

“PVD ir ziņas par 120 suņiem? Nu redziet, nav sakārtota likumdošana, es nevaru noņemt no uzskaites. Es viņus šodien pat nekaunīgā kārtā izņemšu ārā - ka viņi nav, tad arī nav. Ja cilvēki nevar viņus norakstīt, tad nevar.”

PVD šobrīd ir uzsākusi administratīvo lietvedību par audzētavā konstatētajiem labturības pārkāpumiem. Arī kontrolējošā institūcija cer uz likumdevēju veselo saprātu - grozīt Dzīvnieku aizsardzības likumu, lai izbeigtu šo komercpavairotavu patvaļu.

Sludinājumos Lieldeviņzare par korgijiem prasa līdz pat 850 eiro. Bet citi audzētāji šķirnes suņus pārdod pat par 2arpus tūkstošiem eiro.