Pasta nodaļu slēgšana rada bažas reģionos - daudzviet tā bija vienīgā iespēja tikt pie skaidras naudas

Lielākā daļa no sabiedrības ir kādas bankas klienti, taču aptuveni 100 000 Latvijas iedzīvotāji bankas vietā izvēlējušies atvērt norēķinu kontu Latvijas pastā. Funkcijas līdzīgas - iespēja saņemt algu, pensiju, pabalstus, veikt pārskaitījumus, maksājumus, bet to iespējams darīt tikai klātienē - kādā no pasta nodaļām. Taču Latvijas Pasts ir paziņojis, ka tuvākajā laikā, finansiāli neizdevīgās uzturēšanas dēļ, tiks slēgtas vai reorganizētas 105 pasta nodaļas visā Latvijā. Šeit arī sākas pamatīga problēma tiem, kuriem ir konts pastā, jo vairāk nekā 450 pagastos nav arī bankomātu, līdz ar to pasta nodaļa bija vienīgā iespēja tikt pie skaidras naudas. Viena no šādām vietām ir pie pašas Lietuvas robežas - Mazzalves pagasts Aizkraukles novadā. Satrauktos iedzīvotājus uz Ērberģes ciemu devās uzklausīt raidījums “360TV Ziņneši”.

Iedzīvotājiem, kuriem ir PNS konts un grūtības nokļūt līdz kādai pasta nodaļai, Latvijas Pasts aicina nokārtot pilnvaru, kas, piemēram, bērniem ļauj izņemt naudu. Tātad, ja bērni dodas uz pilsētu, tad ir jāpaņem šī veidlapa un viņi ir tiesīgi vecāku vietā izņemt naudu, tas, protams, neder visiem. Otrs variants - visu pensiju saņemt skaidrā naudā, ja pastnieks to atved uz māju, tad jāmaksā tikai 2.39 eiro.

“Mēs apzināmies, ka neviena banka nepiedāvā minēto pakalpojumu, tāpēc mēs klientiem sniedzam šādu iespēju. Ir noteikta maksa par šo pakalpojumu, jo to veido dažādas komponentes - transporta izdevumi, darbinieku atalgojums, pakalpojumu apstrādes izmaksas. Otrs variants esot doties pēc skaidras naudas uz jebkuru citu pasta nodaļu. Mazzalviešus tas īsti neapmierina,” skaidro Latvijas Pasta komunikācijas speciālists Matīss Rutks.

Šobrīd situācija ir slikta arī aprūpes centra iemītniekiem, jo arī viņi ir pasta norēķinu konta klienti, raidījumam notiekošo situāciju skaidro VSAC “Latgale” filiāles “Mēmele” sociālā darbiniece Gita.

“Daudziem radinieki skaita naudiņu, tās naudiņas nav lielas, tie ir 10, citreiz pat 5 eiro. Ja klients saņem 10 eiro un 8 ir jāatdod, tad viņam paliek divi eiro. Labi, piektdien mēs aizvedām divus cilvēciņus uz Neretu, bet tie ir milzīgi izdevumi mūsu iestādei - tā ir degviela, šoferis un mēs, jo darbiniekam jābrauc līdzi.”

Lai risinātu radušos situāciju, Latvijas pasts piedāvā VISA maksājumu debetkartes, lai naudu var izņemt ne tikai pastā, bet arī no jebkura bankomāta. Realitātē no šīs kartes tāpat jēgas nebūtu, jo daudzos pagastos, tostarp Mazzalvē, taču nav bankomāta. Arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zālītis vien noplāta rokas un atzīst, ka šajā situācijā ir bezspēcīgi.

“Mēs esam nostādīti nepatīkama fakta priekšā un arī domājam kā vēl varētu iedzīvotājiem palīdzēt, bet tāda īsti risinājuma šodien man nebūs.”

Mazzalvē nav nekādas iespējas tikt pie skaidras naudas, tikmēr citviet Latvijā bankām ir sadarbība ar mazajiem veikaliņiem un tajos var izņemt skaidru naudu.

“Tas tiešām ir pasaulē atzīts pakalpojums, pie mums kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav iedzīvojies. Tas ir piemērots klientiem, kuriem šī nauda ir nepieciešama neregulāri un pietiekoši

mazās summās, līdz kādiem 100 eiro, piemēram. Arī mazumtirgotājiem ir labi, jo tas ir saistīts ar inkasāciju, varbūt nebūs izdevumu par inkasāciju,” savu vērtējumu par notiekošo sniedza Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Šobrīd Latvijā ir 887 bankomāti un to tīkls veidots tā, lai 99% iedzīvotāju, bankomāts nebūtu tālāk kā 20 km attālumā taisnā līnijā. Savukārt uz jautājumu - kāpēc Mazzalvē vai citos līdzīgā situācijā nonākušos pagastos vienkārši nevar uzstādīt bankomātu, atbilde ir sekojoša. Pirmkārt, pēdējos gados pieprasījums pēc skaidras naudas strauji samazinās un, lai bankomāta uzturēšana būtu izdevīga, ir nepieciešamas aptuveni 1000 transakcijas mēnesī, ko, protams, pagastā ar dažiem simtiem iedzīvotāju nevar sasniegt. Otrkārt - drošība. Ir nepieciešamas īpaši aprīkotas telpas, kādas lielākajā daļā lauku reģionu - neesot.