Rēzeknes pašvaldības budžeta deficīts sasniedz 2,2 miljonus eiro
Rēzeknes pašvaldības budžeta deficīts pašlaik veido apmēram 2,2 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Budžeta izstrādes process turpinoties, budžeta 5. lasījums un darba grupas sēdes datums tikšot noteikts tuvākajā laikā.
Kā iepriekš ziņojām, trešdien, 24.janvārī, notika Finanšu ministrijas Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde. Tajā piedalījās Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs un pašvaldības speciālisti, kā arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Galvenais jautājums bija Rēzeknes pilsētas pašvaldības budžeta projekts 2024.gadam, kas tika iesniegts Finanšu ministrijā norādītajā termiņā, proti, līdz 22.janvārim.
Pēc tikšanās Stecs pastāstīja, ka no pašvaldības aizvien tiek pieprasīts saplānot bezdeficīta budžetu līdz 21.februārim. Tikai tad, ja šis nosacījums būs izpildīts, ministrijas pārstāvji solot iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā lēmumu par stabilizācijas aizdevuma piešķiršanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai par summu līdz 5 miljoniem eiro.
Pirms stabilizācijas pieteikuma iesniegšanas pašvaldība jau bija sākusi strādāt pie izdevumu daļas optimizācijas - tika samazināts amatu vienību skaits, pārskatītas iedzīvotāju grupas, kam pienākas bezmaksas braukšana pilsētas sabiedriskajā transportā, atcelti noteikti brīvprātīgās iniciatīvas pabalsti, un pieņemti arī citi lēmumi, atgādināja Stecs. Tomēr ar to izrādījies par maz, lai izstrādātu bezdeficīta budžetu, nemainot ieņēmumu daļu.
Rēzekne neesot vienīgā pilsēta, kurai ir problēma ar bezdeficīta budžeta plānošanu, uzsver Stecs. Pašvaldību budžetiem paliek milzīga finansiāla slodze bez jebkāda valsts līdzfinansējuma, turklāt ir samazināta dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, valdība nepārskatīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu procentuālo sadalījumu pašvaldību labā.
Varētu apspriest četru dienu daba nedēļas ieviešanu, bet tas paredz atalgojuma samazināšanu darbiniekiem par 20%. Ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldībā jau tāpat darbinieku atalgojums ir viens no zemākajiem reģionā, šādi lēmumi palielina risku, ka sāksies problēmas ar darbiniekiem, un pašvaldība nespēs nodrošināt pakalpojumus pienācīgā apjomā un līmenī, domā Stecs. Pilnīga atteikšanās no atbalsta iedzīvotājiem, tas ir, pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas pabalstus sociālo pakalpojumu, sporta, kultūrasun citās jomās, ir pirmais solis uz to, lai rēzeknieši sāktu apsvērt iespēju pārcelties uz citām pašvaldībām.