Deputāte: Balvu novada budžeta sabalansēšanai būtu nepieciešams optimizēt skolu tīklu

Balvu novada budžeta sabalansēšanai būtu nepieciešams samazināt darbinieku skaitu centrālajā administrācijā un optimizēt skolu tīklu, uzskata Balvu novada deputāte Sandra Kindzule (LZP), kura ir viena no domniecēm, kura ceļ trauksmi par iztrūkumu novada finansēs.

Pagājušajā ceturtdienā Balvu novada pašvaldības Finanšu komitejas sēdē pašvaldības vadītājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija) informējis deputātus, ka budžetā ir 4,8 miljonu eiro liels "caurums". Ja kopējais budžets ir 32 miljoni eiro, tad 4,8 miljoni eiro ir liela summa, vērtēja deputāte, kurai "sajūta, ka jostas būs jāsavelk", esot radusies jau pērn.

Finanšu komitejā, deputātiem diskutējot, kur ņemt budžetā trūkstošos līdzekļus, nolemts ieviest pašvaldībā četru dienu darba nedēļu.

Pašlaik budžeta projektā ir deficīts 2,4 miljonu eiro apmērā. Šo summu paredzēts ņemt īstermiņa kredītā, priekšsēdētājam "optimistiski paļaujoties" uz to, ka pašvaldība šo kredītu no Valsts kases saņems, pauda Kindzule. Līdzšinējie balsojumi domes sēdēs liekot domāt, ka budžeta projekts rītdienas domes sēdē tiks apstiprināts.

Kindzule zināja stāstīt, ka pagājušajā gada septembrī nenomaksāto rēķinu sarakstā bijuši rēķini par 0,5 miljoniem eiro. Tobrīd gan pašvaldības vadītājs, gan izpilddirektors apgalvojuši, ka viss ir kārtībā - līdzekļu trūkums bijis īslaicīgs, ienākšot līdzekļi no Valsts kases un rēķini tikšot nomaksāti. Taču tā neesot noticis un šie rēķini, pēc Kindzules teiktā, joprojām neesot nomaksāti.

Kindzule pastāstīja, ka pirmās sarunas par līdzekļu taupīšanu bijušas pagājuša gada nogalē. Tad priekšsēdētājs izteicis priekšlikumu, ka jāatstāj viens pārvaldnieks uz trim pagastiem, atbrīvojot viņus no vadības pienākumiem. Pēc deputātes vārdiem, faktiski pārvaldnieki veiktu to pašu darbu, ko iepriekš, tikai par mazāku atalgojumu. Taču pēc sanāksmes, kurā piedalījušies arī pagastu pārvaldnieki un pašvaldības izpildvara, gūta pārliecība, ka šāds samazinājums finansiālā ziņā neveidos ietaupījumu.

Viņa nepiekrīt Maksimova viedoklim, ka nepieciešams apvienot pagastu pārvaldes - diez vai neatliekamajiem darbiem pagastos nolīgt ārpakalpojumu būs lētāk, un pagastus atstāt pavisam bez pašvaldības klātbūtnes nebūtu pareizi. Turklāt pagastos jau tagad esot palicis tikai pa vienam cilvēkam, kurš esot "gan saimnieks, gan pārvaldnieks, gan strādnieks".

Deputāte domā, ka drīzāk būtu nepieciešams pārskatīt pašvaldības centrālās administrācijas amatu sarakstus, kuros nekas neesot mainīts kopš novadu reformas. "Štatu saraksts ir nevis samazinājies, bet pat audzis," pauda pašvaldības politiķe. Balvu novadā apvienojot vairākus mazus novadus, neesot veiktas reformas, tāpēc esot nepieciešams pārskatīt pašvaldības kopējo pārvaldes struktūru. Tagad gada laikā esot jāpaveic tas, kas nav izdarīts trīs gadu laikā, sprieda politiķe.

Deputātes saskata "daudzas lietas", kur nauda tiek tērēta nelietderīgi. Runājot par lielākiem tēriņiem, pašvaldības deputāte apšaubīja vairāku projektu īstenošanas lietderību, piemēram, ir siltināta un rekonstruēta Baltinavas muzeja ēka, par kuru neesot īsti skaidrs, kas tajā atradīsies. Kopējās izmaksas bijušas 0,7 miljoni eiro, no kuriem 70% līdzekļu jāiegulda pašvaldībai. Tāpat Rugāju pagasta ēkas siltināšana izmaksāšot 0,8 miljonus eiro, no kuriem pašvaldības daļa ir tuvu pie 70%.

Krišjāņu bērnudārzam neesot pēc remonta "sakārtoti dokumenti", tādēļ to nevarot izmantot un komitejā nolemts bērnudārzu slēgt. Deputāte domā, ka šis lēmums nav pareizs, tādēļ balsojusi pret bērnudārza slēgšanu.

Jautājums par Bērzpils pamatskolas Krišjāņu filiāles slēgšanu tika skatīts Balvu novada domes ārkārtas sēdē 2023.gada 29.augustā. Sēdē piedalījās deviņi deputāti, no kuriem par slēgšanu balsoja četri, līdz ar to lēmumprojekts netika atbalstīts un institūcija strādās ierastā režīmā, teikts pašvaldības izplatītajā informācijā.

Deputātes ieskatā, novadā tomēr būtu jāvērtē skolu tīkls, jo tajā joprojām ir sešas vidusskolas, kas esot krietni vairāk nekā citviet Latgalē. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, uz 2022.gada 1.janvāri Balvu novadā bija 19 660 iedzīvotāji, piecas vidusskolas un ģimnāzija. Salīdzinoši Alūksnes novadā bija ap 15 000 iedzīvotāju, vidusskola un ģimnāzija, bet Krāslavas novadā - 22 900 iedzīvotāji, divas vidusskolas un ģimnāzija.

Kā informēja Izglītības un zinātnes ministrijā, visas Balvu novada skolas atbilst ministrijas noteiktajiem kritērijiem, jo tas ir "pierobežas novads un klašu grupu lielumus nosaka autonomi".

Deputāte redz izdevumu samazināšanas iespēju, samazinot skolēnu brīvpusdienu saņēmēju loku, jo pašlaik pašvaldība apmaksājot pusdienas visiem pašvaldības skolēniem.

Balvu pašvaldības domē ir 15 deputāti, no kuriem septiņi ievēlēti no "Latgales partijas", trīs no Latvijas Zemnieku savienības, divi no Latvijas Zaļās partijas, pa vienam no "Saskaņas", NA/TB/LNNK un Konservatīvās partijas.