Pagājušā gada vasaras izskaņā, medijus pāršalca ziņas par kāda briežu dārza nākotni Ogres pusē. Uzņēmums “Rīgas meži” iecerēja to likvidēt. Izskanēja iecere – dzīvniekus izšaut.
Pret to iebilda vietējie aktīvisti un aicināja rast kādus citus risinājumus. Iniciatīvas atbalstīt aicināja pat portālā “Manabalss.lv”. Publiskajā telpā drīz pēc tam, tā teikt, “cepiens” noklusa, tāpēc raidījums “360TV Ziņneši” devās interesēties, kas ar staltbriežiem ir noticis?
Tobrīd iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savāktas nedaudz vairāk kā 1400 rīdzinieku un ogrēniešu balsis par labu dārza saglabāšanai. Valsts mežu dienestā ziņnešiem paskaidroja, ka kopā izsniegtas 173 atļaujas medījamo sugu dzīvnieku turēšanai nebrīvē. Bet briežu dzimtas dzīvniekus tur 99 iežogotās platībās. Briežu dārzi pastāv gan tūrisma, izziņas un apskates nolūkiem, gan šo īpatņu selekcijai, un nenoliedzami arī gaļas ieguvei.
Jau vairāk nekā 15 gadus uzņēmumam “Rīgas meži” pie Ogres, Tīnūžu pagastā ir savs staltbriežu ganāmpulks. Pērn vasarā vadība paziņoja - dārza izveidošana bijusi kļūda, jo laika gaitā dzīvniekiem brīvi vairojoties, radusies tuvradniecība un izmaiņas ģenētikā. Tāpēc iežogotā teritorija jāslēdz. Reiz šis dārzs bija mājvieta kopā 48 briežiem. Nu lielākā daļa no viņiem - kopā 36 teļi un govis pārvesti uz kādu saimniecību Vidzemē. Kaut kur šajos 100 hektāros vēl ganās apmēram 12 buļļi, bet arī ne uz ilgu laiku. Pārnadži pārvesti decembrī. Atlikušie buļļi, kad tie pavasarī nometīs ragus, arī nonāks citā ierobežotā teritorijā.
“Saņēmām viena ganāmpulka īpašnieka vēlmi pārvietot uz savu teritoriju mūsu briežus: ar mērķi, lai uzlabotu sava ganāmpulka genofondu. Ažiotāža ap šo lietu bijusi ļoti liela, līdz ar to mums ir jāsaudzē otra puse, un mēs šo ganāmpulku neatklāsim,” skaidro “Rīgas meži” pārstāve Ieva Bērziņa.
Sākotnēji izskanēja ziņas, ka uzņēmums briežus vienkārši izšaus, tad tika apsvērti scenāriji par palaišanu savvaļā. Iedzīvotāji, kuri iestājās par dārza saglabāšanu, neslēpj bažas arī tagad. Šķiet, ka iedzīvotāju atbalsta grupu visvairāk uztrauc tas, ka tagad brieži no dārza nonāks nevis kādā pastāvīgā mājvietā, bet, tā teikt, desās. Galvenā iedzīvotāju grupas aktīviste Inese Ozoliņa, sarunā ar raidījumu “360TV Ziņneši” atklāj:
“Viņi pieņēma lēmumu atdot fermai, kas praktiski nozīmē - tas ir atdošana gaļai. Jautājums, kas notiks ar tiem dzīvnieciņiem, kuri fermai nebūs vajadzīgi?”
Tā kā saimniecība nav zināma, to noskaidrot neizdevās, taču “Rīgas meži” atklāj, ka tie ir ilggadēji, sertificēti audzētāji.
“Pēc tā, kas ir rakstīts sadarbības līgumā, mēs varam apstiprināt, ka dzīvnieki tajā ganāmpulkā ir ar mērķi uzlabot genofondu, nevis ar kādu citu mērķi.”
Ogrēniete Inese Ozoliņa stāsta, ka iepriekš kopīgi apspriesti vairāki varianti - ko darīt ar staltbriežiem, dārzu likvidējot. Izskan pārmetumi par to, ka “Rīgas meži” rīkojušies pašrocīgi un nav ņēmušu aktīvistu risinājumus vērā.
“Viens no tiem bija palaist viņus [briežus] brīvībā, tā kā bija darīts iepriekš (kad bija savairojušies vairāk, bija atlaisti apmēram 20 dzīvnieciņi). Mums nav saprotams, kāpēc šis scenārijs netika izskatīts.”
Staltbriežu ganāmpulka īpašnieki atbildi parādā nepaliek - izlaist savvaļā būtu bijis visnepiemērotākais variants, uz ko norādījis Valsts meža dienests.
“Saņēmām atzinumu, ka briežu populācija Latvijā ir tik liela, tā ir pārapdzīvota, lai tos izlaistu citās teritorijās, ka tas nebūtu vēlams, un dienests šādu scenāriju neatbalstītu.”
Jāpiemin, ka briežu dārza teritorijā atrodas arī “Rīgas mežu” vides izglītības centrs jeb “Zaļā klase”. Turp par vidi un mežu mācīties regulāri brauc skolēni. Tiesa gan, briežus tik pat kā plašajā teritorijā nevarot redzēt. Lai arī briežu dārzs slēgts, to nevar teikt par šo teritoriju kopumā. “Rīgas meži” sola, ka tad, kad būs pārvesti pārējie 10 buļļi, tad šī teritorija varētu būt pieejama, vārti atvērti un iedzīvotāji varēs brīvi pastaigāties. Tikai bez briežiem. Brīvi pieejama, šobrīd, iežogotā teritorija, varētu būt gada otrajā pusē.