Latgales rajona tiesa gandrīz katru dienu izskata krimināllietas, kas saistītas ar nelegālās migrācijas atbalstīšanu

© MN

Latvijas tiesās nonāk arvien vairāk krimināllietu par atbalsta sniegšanu nelegālajiem migrantiem, un, lai arī apsūdzēto nodarījumi ir gandrīz identiski, tiesu spriedumi ir samērā atšķirīgi, vēsta "Latvijas Avīze".

Latgales rajona tiesa gandrīz katru dienu izskata krimināllietas, kas saistītas ar nelegālās migrācijas atbalstīšanu - par viņu nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai un par iespējas uzturēties Latvijā nodrošināšanu. Pagājušā mēneša beigās pasludināti spriedumi Jevgeņijam B. un Viktorijai K., bet šonedēļ - Šahrijoram T. un Bahromdžonam H. Spriedumus vēl var pārsūdzēt.

Jēkabpilietis Jevgeņijs B. apsūdzēts par to, ka viņš organizētā grupā pāri Latvijas robežai nelikumīgi pārvietojis lielu personu skaitu. Apsūdzētais šo noziedzīgo nodarījumu veicis, savstarpēji vienojoties ar četriem līdzdalībniekiem, pagaidām nenoskaidrotām personām, pret kurām atsevišķā lietvedībā izdalīti divi kriminālprocesi. Līdzdalībnieki jēkabpilieti savā grupā iesaistījuši, apsolot viņam atlīdzību par to, ka viņš noteiktā vietā Baltkrievijas pierobežā uzņems automašīnā nelegālos imigrantus un transportēs uz Poliju, par to saņemot 850 ASV dolārus.

2023.gada 2. oktobrī apsūdzētais ieradies Krāslavas novada Andzeļu pagastā, kur uzņēmis transportlīdzeklī desmit nelegālos imigrantus. Viņam radušās domstarpības ar līdzdalībniekiem par izvēlēto maršrutu, bet panākta vienošanās, ka viņš imigrantus aizvedīs līdz Aknīstei, par pakalpojumu saņemot 1000 dolāru. Jevgeņijs ar saviem nelegālajiem pasažieriem ticis līdz Līvānu novada Kūku ciemam, kur viņu aizturēja Valsts policija.

Tiesā apsūdzētais, kuram jau iepriekš bijušas divas sodāmības, tostarp par slepkavību, savu vainu atzina pilnībā. Migrantu lietā prokurore lūdza Jevgeņiju sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem ar pusi gadiem, bet kopā ar neizciesto papildsodu - uz sešiem gadiem un desmit mēnešiem. Tiesa lēma, ka vīrietim cietumā jāpavada četri gadi un pieci mēneši.

1997. gadā dzimusī Ukrainas pilsone Viktorija K. kopš kara sākuma kopā ar ģimeni bija devusies bēgļu gaitās un mitinājusies Polijā. 2023. gada septembrī, izpildot kāda Denisa norādījumus, viņa ar Polijā nomātu ieradusies Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, kur Krāslavas novada Asūnes pagastā viņa automašīnā uzņēmusi četrus Irānas pilsoņus. Ukrainietei bija uzdots šīs personas par atlīdzību aizvest uz Vāciju, bet Krāslavas novada Skaistas pagastā viņu apturēja Valsts policija.

Arī Viktorija savu vainu atzinusi. Prokurore lūdza tiesu Viktoriju sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Iespējams, tiesa ņēma vērā to, ka apsūdzētās apgādībā ir divi mazgadīgi bērni, kuri šobrīd atrodas Polijā kopā ar Viktorijas māti, kurai pašai ir divi nepilngadīgi bērni. Tiesa lēma, ka Viktorija pelnījusi astoņus mēnešus cietumā.

Tadžikistānas pilsonim Šahrijoram T. bijusi atļauja uzturēties Polijā. 2023. gada 8. oktobra rītā viņš savā automašīnā ieradies Ludzas novadā, kur mašīnā uzņēmis piecus Indijas pilsoņus, kuri nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu ar Krieviju. Šahrijoram šie pasažieri par attiecīgu atlīdzību bija jāaizved uz Lietuvu, bet pēc pusstundas Rēzeknes novada Skuju ciemā viņa mašīnu apturēja Valsts policija.

Šahrijors tiesā apgalvojis, ka viņam neesot bijusi nojausma, ka viņš pārkāpjot likumu. Latvijā viņš esot ieradies tūrisma ceļojumā, lai gan viņa telefonā atrasta sarakste par imigrantu pārvadāšanu. Prokurore lūdza sodīt Šahrijoru ar brīvības atņemšanu uz trīs ar pusi gadiem, kā arī izraidīt no Latvijas. Tiesa apsūdzētajam piesprieda divarpus gadus cietumā, kā arī lēma viņu pēc soda izciešanas izraidīt no valsts.

Savukārt 2004. gadā dzimušajam Uzbekistānas pilsonim Bahromdžonam H. ir uzturēšanās atļauja Latvijā, jo viņš it kā studē Rīgas Tehniskajā universitātē un strādā par taksometra vadītāju. 2023. gada oktobrī jaunietis saņēmis piedāvājumu nodrošināt iespēju trim imigrantiem uzturēties Latvijā pēc tam, kad viņi nelikumīgi šķērsojuši robežu, par to saņemot 500 eiro. Turklāt šīs trīs personas bija jāaizved no pierobežas ar Baltkrieviju uz Rīgu. Vēlāk izrādījies, ka nelegālo migrantu bijis vairāk - seši. Uzbeks visus uzņēmis savā automašīnā un sācis braukt, bet drīz viņu aizturējusi Valsts robežsardze.

Bahromdžons savu vainu atzina, gan apgalvojot, ka neesot zinājis, ka izdarot noziegumu. Viņš pieķerts pēc tam, kad 20. oktobrī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas par atbalstu nelegālajai robežšķērsošanai paredz bargākus sodus. Prokurors lūdza tiesu sodīt apsūdzēto ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, bet tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais