In memoriam: Ārijs Balodis (13.01.1936. – 24.11.2023.)
Mūža miegā aizmidzis Jēkabpils 3. vidusskolas direktors Ārijs Balodis - mūsu skolas skolotāju “zelta paaudzes” bruņinieks, vēsta Jēkabpils 3. vidusskolas kolektīvs.
Ārijs Balodis ir piederīgs Jēkabpilij - te dzimis, pēc tam mācījies Krustpils 1. vidusskolā. Sava sporta skolotāja Franča Sjomkāna iedvesmots, Ā. Balodis visu dzīvi veltīja pedagoģijai. 1960. gadā pēc Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta Pedagoģijas fakultātes absolvēšanas sāka darba gaitas Aglonas internātskolā, mācīja skolēniem fizkultūru un anatomiju, bet 1962. gadā atgriezās savā skolā. Aizraušanās - volejbols un vieglatlētika - neaprobežojās ar ikdienas darbu, viņš aktīvi piedalījās sporta biedrībā “Vārpa” un bija Latvijas volejbola izlases treneris, un arī pats spēlēja rajona volejbola izlasē.
Ārijs Balodis bija audzinātājs trim klasēm (1972., 1976., 1985. gada absolventi), par kurām viņš ar sirsnību sacīja: “Pirmā klase bija ļoti gudra, īpaši zēni. Mana otrā klase bija mācībās stiprākie, jo 22 no 26 iestājās augstskolā, bet par izdaudzinātajiem lielajiem delveriem trešajiem sākotnējās bažas izrādījās veltas. Visas klases bija ļoti labas. Esmu pateicīgs direktoram Stefanam Petrovskim, kurš mani pierunāja, jo agrāk es uzskatīju, ka fizkultūras skolotājiem nevar būt audzināmā klase.” Ik vasaru skolotājs vadīja saviem jauniešiem darba un atpūtas nometnes.
1976. gada absolventi dalās atmiņās: “Tā bija apbrīnojama jauneklīga drosme aizvest mūs, bezbēdīgus jauniešus, ekskursijā uz Ukrainu. Lai sakrātu līdzekļus braucienam, sākām ar kopīgu meža stādīšanu vasaras brīvlaikā. Ceļā devāmies ar bēdīgu skolas busiņu, kurš pirmo reizi salūza uzreiz pie Asotes pilskalna, bet arī Ukrainā nācās to stumt. Ekskursija mūsu atmiņās palicis kā brīnišķīgs piedzīvojums, un mīlestība pret Ukrainas zemi, Karpatu kalniem mums saistās ar jaunību, sapņiem un klasi. Mūs audzinot, skolotājs Ārijs rādīja piemēru, kā ar sapratni un iejūtību draudzīgā un atvērtā atmosfērā veidot saskaņotu, stipru kolektīvu. Pateicoties skolotājam, savu skolas gadu draudzību esam saglabājuši līdz šodienai.”
1985. gada absolventi: “Ārijs Balodis mums ir īsta vīrieša paraugs, galants, patiess un dzīvespriecīgs. Pedagogs, kuram patika izaicinājumi. Ar vidusskolas gaitas sākušiem nepaklausīgajiem skolēniem viņš devās neskaitāmās tuvās un tālās ekskursijās, tā pamazām pieradinot mūs pie disciplīnas un atbildīgas rīcības, bet pirms tam vasarās rūdīja darbā, piemēram, cukurfabrikā. Viņš mums iemācīja gatavot ēdienu, rūpēties citam par citu un cienīt cilvēkus. Mūsu Ārijs Balodis aiziet baltajā pirmssvētku laikā, jo pats bija gaišs cilvēks. Ārijs Balodis vienmēr būs mūsu Klases Audzinātājs.”
Pedagogu kolektīva un vidusskolēnu izvirzīts, 1989. gadā Ārijs Balodis kļuva par skolas direktoru un nostrādāja līdz 1998. gadam, taču joprojām turpināja skolēniem mācīt sportu. Tas bija strauju pārmaiņu laiks atjaunotajā Latvijas brīvvalstī. Izglītības sistēmā un skolas dzīvē - daudzi pārkārtojumi, jauni meklējumi, jaunas tradīcijas. Finansiāli sarežģītajā laikā tika rasti līdzekļi nepieciešamajai skolas jumta nomaiņai. Direktors uzsvēra: “Galvenais, lai izglītībai tiek ierādīta pietiekoši laba vieta. Kaut kungiem pamostos sirdsapziņa, jo ir jāsaprot, ka bez izglītības neiztikt.”
Kolēģiem Ārijs vienmēr būs mūsdienu bruņinieka paraugs - džentlmeņa stāja, atturīgā elegance un vīrišķība. Ar savu nosvērtību un savaldību radīja iespaidu, ka viņam allaž viss ir kārtībā. Ārijs Balodis bija skolas patriots, atbildīgs direktors ar dziļu un sirsnīgu attieksmi pret cilvēkiem un patiesām rūpēm par ikvienu skolai piederīgo.
.Balodis uzticējās saviem kolēģiem. Arī pēc aktīvo darba gaitu beigām direktors bija ieinteresēts skolas attīstībā, neliedza savu padomu un uzturēja kontaktus ar bijušajiem kolēģiem. Pelēkā un grūtā ikdiena izkūst un atmiņā ilgi neuzkavējas, paliek tikai sirdīs ieslēgtais. Kopā pavadītie gadi bija skaisti.
Mūžības vārtiem atveroties, Ārijs Balodis paliek mūsu sirdīs un skolas vēsturē. Lai viegls ceļš aizejot! Mūsu visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.
Atvadīšanās trešdien, 29. novembrī, pl.13.00 Jēkabpils pilsētas kapličā.