Rēzeknietei sirds pilna: Pašvaldība ekonomē uz bērniem; tas ir šausmīgi

© Ekrānšāviņš no video/Bez Tabu

Smagi slima bērna māte neizpratnē par štatu samazināšanu Rēzeknes pamatskolā-attīstības centrā, kur mācās bērni ar smagiem funkcionāliem un attīstības traucējumiem. Uz bankrota sliekšņa esošās Rēzeknes pašvaldības lēmumu atlaist daļu darbinieku, kuri palīdz skolēniem ikdienā, tādējādi cenšoties ietaupīt, sauc par šausmīgu, vēsta "Bez Tabu".

Rēzeknietes atvase mācās Rēzeknes pamatskolā-attīstības centrā, kur skolojas 140 bērnu ar smagiem funkcionāliem un attīstības traucējumiem. Pašvaldība nesen lēma samazināt 10 darbinieku štata vietas skolā, lai ietaupītu ap 120 000 eiro. Rēzeknietei šāda jostas savilkšana šķiet ļoti nepareiza.

"Rēzeknes pašvaldība ir uz bankrota sliekšņa. Mums pilsētā ir skola, kur mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Tur ķērās klāt štatu samazināšanai. Vai tā ir izeja? Viņi [atlaižamie] palīdz bērniem šajā mācību iestādē. Mēs, visi vecāki, esam uztraukušies, bet mēs neko nevaram izdarīt. Tāda situācija pilsētā: ekonomē uz bērnu ar invaliditāti rēķina. [Skolas] administrācija arī šokā. Paši negaidīja šādu lēmumu. Šī nav pareizā pieeja. Jūs pie sevis [domē] atlaidiet, nometiet sev no algas pa 100 eiro domē. Tas ir šausmīgi!"

Atlaisti saimnieciskie darbinieki, kā arī divi aukļi, viens skolotāja palīgs un viens bērnu aprūpētājs - darbinieki, kuri tiešā veidā palīdzēja bērniem skolā.

Pašvaldības Izglītības pārvaldē norādīja, ka darbinieku atlaišana “īpašajā skolā” neesot saistīta ar finanšu krīzi.

Arnolds Drelings, Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs: "Tam nevajadzētu atsaukties uz bērnu labjūtību. Es pat varētu teikt, ka noteikti neatsauksies uz bērniem. Pie mums ar iesniegumu vērsās skolas vadītāja. Tā kā izglītojamo skaits šajā izglītības iestādē samazinājās par 81 izglītojamo, nav nepieciešams tik liels personāls."

Vietvara bija iecerējusi atbrīvot no darba arī fizioterapeitu un medmāsu, bet šīs amatu vienības pēc iebildēm tika saglabātas.

Uzklausītā bērna māte uzskata - pašvaldībai vajadzētu domāt ne tikai par darbinieku atlaišanu, bet arī speciālistu, piemēram, ergoterapeita, piesaisti skolā.

Latvijā

Jau pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā Raimonds Pauls, būdams Kultūras ministrs, virzīja ideju par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā. Toreiz tam naudas nebija. Vēlāk, kamēr Rīgā meklēja citus risinājumus, tikmēr reģionos uzbūvētas jau četras augstvērtīgas zāles, bet galvaspilsētā tādas joprojām nav. Taču nu ir sākusies “Rīgas Filharmonijas” būvprojekta izstrāde. Kā nākotnē izskatīsies Kongresu nams, ko jau jāpierod saukt par “Rīgas Filharmoniju” skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais