Pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Piektdien, 20.oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2024.gada budžetu un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadam projektu.
Ikgadējā MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas ir vērstas uz pašvaldību attīstību, tai skaitā nodrošinot plašākas aizņemšanās iespējas. Ir arī būtiski palielināts aizņemšanās limits.
Domes sēdē piedalījās arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).
Pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023.gada prognozi pieaugs par 7,9%, bet valsts - 7,7%.
Vienlaikus valdība plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā.
Siliņa norāda, ka valdībā ir vienošanās par trim prioritātēm - veselība, izglītība, iekšējā un ārējā drošība, kas nozīmē pieaugošu finansējumu arī pašvaldībām. Tāpat tiks sniegts papildu līdzfinansējums sociālajai palīdzībai smagi slimu bērnu aprūpei, ko saņems visas pašvaldības. Tāpat MK sagatavojis piedāvājumu vēl septiņus miljonus eiro novirzīt pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem.
Ašeradens piebilst, ka MK apņemas nodrošināt līdzvērtīgu budžeta nodokļu ieņēmumu pieaugumu pašvaldību budžetos - būtiski palielināt aizņemšanās limitu un piešķirt papildu atbalstu pašvaldībām ar zemākiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju. Savukārt pašvaldības ir aicinātas turpināt pilnveidot budžeta un finanšu vadības sistēmas efektīvākai izdevumu plānošanai un izmaksu optimizācijai.
Bērziņa informē, ka sarunu rezultātā ir rasts risinājums, lai pašvaldības varētu izveidot sabalansētus 2024.gada budžeta plānus, kas nodrošinās kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Ir arī vienošanās sākt diskusiju par izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, kam iespējami labākajā veidā jānodrošina līdzsvarota reģionu attīstība nākotnē.
Starp MK un LPS ir panākta vienošanās 2024.gadā saglabāt esošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) kārtību, taču ir jāturpina darbs pie priekšlikumiem PFI sistēmas izmaiņām. Visām pašvaldībām 2024.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023.gadam plānoto. Valdība ir arī sagatavojusi priekšlikumu piešķirt vienreizēju papildu dotāciju septiņu miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
Kā galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai. Tāpat pašvaldībām ar aizņēmumu līdzekļiem būs iespējams turpināt realizēt izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkciju īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% un ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15%.
Piedāvāts arī saglabāt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgai kā galvaspilsētai - sešu miljonu eiro apmērā. Līdz ar to katrai pašvaldībai, atbildīgi izvērtējot kopējo saistību apjomu, būs iespējams īstenot savas noteiktās prioritātes.
Tāpat ir panākta vienošanās par pastāvīgu kritēriju un nosacījumu izstrādi pirmsskolas izglītības iestāžu, izglītības iestāžu, ceļu infrastruktūras un citu investīciju projektu vērtēšanai, lai saņemtu valsts budžeta aizdevumus. Tas ļaus pašvaldībām savlaicīgi sagatavot un īstenot investīciju projektus, piesaistot aizņēmumu, kā arī mazinās administratīvo slogu.
FM sarunās ar pašvaldībām ir piedāvājusi arī risinājumu kredītprocentu maksājumu pieauguma mazināšanai 2024.gadā.
FM norāda, ka MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu par kuriem ir panākta vienošanās, bet ir arī tādi, kuros saglabāti atšķirīgi viedokļi. Kā būtiskāko jautājumu, kurā nav panākta vienošanās, jāmin iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols pēc tā parakstīšanas tiek pievienots 2024.gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam. Saskaņā ar aktualizēto grafiku, 2024.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 3.novembrī.