Pateicoties tramvajiem, Daugavpils kļūst par mašīnbūves flagmani

Kopš trešdienas, 18. oktobra, Daugavpils pilsētas ielās sākušies Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā (DLRR) būvēto tramvaju izmēģinājuma braucieni. Gandarījumu par veiksmīgi realizēto Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi nra.lv pauda gan finanšu ministra Arvila Ašeradena padomnieks Ints Dālderis, gan Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš.

Naktī no otrdienas uz trešdienu no DLRR teritorijas uz pilsētas tramvaja sliedēm un tramvaju depo tika pārvietots pirmais jaunais tramvajs. Naktī no trešdienas uz ceturtdienu pārvietots otrais tramvajs. Pirms jaunajos tramvajos kāps pasažieri, tiem jāveic 250 kilometru izmēģinājuma braucieni. Saskaņā ar iepriekš noslēgto līgumu DLRR līdz gada beigām pilsētai piegādās vēl divus tramvajus. Tramvaju iegāde tiek realizēta ES KF projekta Nr. 4.5.1.1/21/I/005 “Videi draudzīga un integrēta mobilitāte Daugavpils pilsētā” ietvaros.

A. Elksniņš uzskata, ka līdz ar jauno tramvaju nonākšanu pilsētas ielās, Daugavpils tiesīga saukties par Latvijas smagās mašīnbūves flagmani, savukārt I. Dālderis atklāja, ka Daugavpils piemērs var kalpot par iedvesmu Rīgai, kā atjaunot tramvaju parku.

Vērtējot DLRR realizēto projektu, I. Dālderis paziņoja: “Jūs neticēsiet, ja teikšu, ka Daugavpilī ir ļoti labi projektu (Eiropas Savienības fondu apguves projektu) vadītāji. Mēs šobrīd neredzam nevienu potenciāli sliktu projekta realizāciju. Ikdienā man nākas strādāt tikai ar problemātiskiem projektiem. Ļoti daudziem no tiem šogad beidzas apguves periods. Arī DLRR līdz gada beigām jāpagūst saražot vēl divus tramvajus. Mēs tiešām priecājamies, ka šeit uz vietas varam saražot to, ko pretējā gadījumā būt jāpērk ārvalstīs. Novēlu, lai daugavpiliešiem veicas arī turpmāk. Es vienlaicīgi strādāju arī Rīgas domē. Bieži kontaktējamies ar “Rīgas satiksmi” par daudzām lietām. Būs jādomā arī par Rīgas tramvajiem. To ir daudz un ir vajadzība tos modernizēt. Investīcijas mērāmas pusmiljarda eiro apmērā gan ritošajā sastāvā, gan infrastruktūrā. Tādu naudu Rīga no sava budžeta nevar izdalīt. Jāgudro inovatīvi veidi, kā naudu piesaistīt. Iespējams, jāizlaiž obligācijas. Rīgas dome varētu izlaist zaļās obligācijas, kas ļautu nofinansēt ritošo sastāvu. Tāpēc jau arī esmu šeit Daugavpilī, lai smeltos pieredzi, kā pilsēta izvieto pasūtījumus. Mūsu interese ir, lai tā nauda paliek tepat pie mums. Protams, ka detaļas tiks iepirktas ārzemēs, bet galvenais darbs - montēšana - notiek šeit, un ir speciālisti, kuri ir gatavi to paveikt. Tad kādēļ mums tramvajus pirkt ārzemēs, kā Liepāja tramvajus pirka Horvātijā? Būs jāpārrunā ar “Rīgas satiksmes” vadību. Varbūt ir iespēja rekonstruēt vecos Škodas tramvajus. Tas pilsētai izmaksātu lētāk un nauda paliktu Latvijā, Rīga tiktu pie jauniem tramvajiem. Šeit bija aicināts ierasties ministrs, bet viņš šodien ir Briselē, un tādēļ es atbraucu pārbaudīt, kā tiek īstenots šis Eiropas finansētais tramvaju projekts, kā arī pārējie Eiropas finansētie projekti”.

A. Elksniņš savukārt atgādināja, ka Daugavpilī trīsdesmit gadu garumā lolots sapnis par to, ka DLRR varētu vai nu būvēt jaunus tramvajus, vai piedalīties tramvaju būves projektā: “Šajos trīsdesmit gados sapnis par pašu būvētu tramvaju no politiķu puses tika pārvērsts par idiotu sapni. Neviens šim sapnim vairs neticēja un neviens domes priekšsēdētājs nevēlējās riskēt ar savu politisko karjeru, dodot iespējas uzņēmumam būvēt tramvajus. Esmu gandarīts par to, ka mēs uzdrošinājāmies riskēt, un tā nav izrādījusies kļūda. Šis projekts ir īstenojies. Un īstenojies tādēļ, ka mēs priekšplānā izvirzījām savu rūpnīcu un tai uzticējāmies. Uzticējāmies rūpnīcai, tajā strādājošajiem darbiniekiem, mūsu projekta komandai, kura ir parādījusi un pierādījusi, ka sapnis var būt īstenojams ar reālu darbu - sapnis uzbūvēt tramvaju no komplektējošam daļām un tādējādi ražot tramvajus mūsu pilsētā. Ieguvumi ir milzīgi. Nerunājot par to, ka rūpnīca saglabā darba vietas un rod iespējas palielināt darbiniekiem atalgojumu. Pats lielākais ieguvums ir pierādījums tam, ka mēs varam. Šodien Rīgas kungi pārliecinājās par to. Un vēl vismaz mēnesi Rīgā spriedīs, vai patiesi tas tā bija iespējams. Mums ir potenciāls, pieredze un gatavība ieiet Rīgas tirgū. Tam noteikti jābūt prioritātei. Rīgai jāpārstāj pirkt ārzemēs to, ko tā var iegādāties no Latvijas uzņēmuma. Tas arī ir jautājums Liepājai. Arī viņiem nepieciešami tramvaji. Mūsu tramvaji - tas šobrīd ir arī Latvijas eksporta potenciāls uz Eiropas Savienībās valstīm, arī uz Ukrainu, kuras atjaunošanā Latvijai būs jāņem aktīva dalība. Daugavpils jau šodien ir Latvijas flagmanis mašīnbūves jomā. Un ieguvēji no tā ir visi. Lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts. Tieši ar šādu kopdarbību, kur iesaistās uzņēmums, pilsēta un valsts, mēs varam panākt lielisku rezultātu. Mums vairāk ir jāuzticas mūsu pašu ražotājiem un jānodrošina viņiem lielāka rīcības brīvība.”