Daugavpils slimnīcas vadītājs iesniedzis atlūgumu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs uzrakstījis atlūgumu, vēsta Latvijas Radio.

Pēc četrarpus gadiem lielās iestādes vadībā viņš jūtoties izdedzis, jo šajā laikā vienai krīzei sekojusi nākamā. Viņaprāt, šajā amatā jāstājas cilvēkam ar jaunu enerģiju un arī lielāku politisko aizmuguri - iespējams, tā varētu slimnīcu pasargāt no hroniskajiem, nu jau miljonos mērāmajiem parādiem un maksātnespējas draudiem.

Par savu lēmumu atstāt slimnīcas vadītāja amatu Semjonovs radio sacīja, ka tas ir viņa personīgais lēmums. "Pirmkārt, es saprotu, ka pienāk laiks, kad jāatzīst, ka esi izsmēlis savus resursus. Otrais - laiks prasa drusku citādāku pieeju, fleksiblāku un uz kompromisiem orientētu. Es vairāk esmu stūrgalvīgs cilvēks un domāju, ka laiks dot iespēju aktīvākam cilvēkam."

Jau ziņojām, ka šonedēļ izsludināts konkurss uz Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatu. Tomēr Semjonovs Latvijas Radio paskaidroja, ka šis konkurss nav uz viņa posteni, jo viņš formāli skaitās valdes loceklis, nevis priekšsēdētājs. Viņš pats konkursā nepiedalīšoties un arī strādāt kādā citā amatā slimnīcā negrasoties.

Semjonovs iecerējis vadīt slimnīcu līdz gada beigām vai pat vēl īsāku laiku, ja izdosies pilnvērtīgi nodrošināt darba nepārtrauktību.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, Semjonovs Daugavpils reģionālo slimnīcas valdē ir kopš 2019.gada maija.

SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai (89,29%), Augšdaugavas novada pašvaldībai (8,42%) un Rīgas Stradiņa universitātei (2,29%), liecina "Firmas.lv" dati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 50,97 miljoni eiro, zaudējumi - 3,5 miljoni eiro.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais